pie kijevas 22 gadā bija profesionālā armija, pēc atkāpšanās 20 proči lauza līgumu

nu ne jau tamdēļ, ka nomīza, ko jūs, viņi armijā gāja piķi kāst .... a izrādās te lielgabali raķetes droni .... danuinax

latvijas armija... es reizēm skatos, ka tie čangaļi točna paraus pēdu ..... visa armija ir čangaļu pilna un ne no viena nejūtu, ka būs lietas koks

https://youtu.be/V2--GOfq11U

#JamesCorbett

Saistībā ar to, ka tikko apritēja gads kopš UK Augstākās tiesas sprieduma, ir pilns ar visādiem pārspriedumiem un izteikumiem un analīzēm un whatnot. Ieskaitot šo -

2026. gads: kā iemesls sieviešu politisko argumentu noraidīšanai tiek minēts viņu izskats un apģērbs - brought to you by a leftist woman and a bloke who thinks of himself as a woman.

https://va.media.tumblr.com/tumblr_tdol1qpazv1zh1djb.mp4

what have they actually won, hm? (well.. they managed to secure that women are not abolished as a sex class in law - how very boring for him)
uglyyyy!

Interesanti, ka daudzi zin labāk kā pārliecinat citus, kas strādā un kas ne. Bet tai pat laikā nav spējīgi pārliecināt par tēmu kaut vai tikai sevi.

žīdi arī dabūja, citāts

klau, izraēla, es tev vienu lietu pateikšu, bet tu tikai neuzmet lūpu - pirkt ukrainā nolaupīto labību ir tas pats, kas aušvicā aiz žoga pirkt zelta zobu kronīšus no rokas par metāllūžņu cenu


izraēla ne tikai nearestēja sankcionēto krievu graudu kuģi, bet ielaida ostā un izlaida ārā ... moiše, viedoklis?

https://youtu.be/4maUSv8BOWI?t=250

#RulesForThee
#StevenKuhn

Šodien netiku gudra uz kuru velo darbnīcu lai aizstumjas, ja ritenim vajag drusku zemāk sēdekli, un vēl dažus niekus... Tādā sakarā man radās retorisks jautājums - vai ir vērts turēt vīrieti, tikai tāpēc, ka dažreiz ir skrūves kuras pati nevaru atskrūvēt, un nedaudz kauns prasīt svešiem???!!
No sērijas, vai ir vērts turēt zirgu?
Vai ir vērts turēt vistas?
Vai ir vērts turēt vīrieti?
(Pēdējās attiecības man psiholoģiski maksāja tik dārgi, ka man tiešām rodas šāds negants jautājums!!)

ja kāds grib sev kaimiņos kameni, tad laiks taisīt kamenei mājiņu

https://www.google.com/search?q=bumblebee+house&rlz=1C1GCEA_enLV1148LV1148&oq=bumblebee+house&gs_lcrp=EgZjaHJvbWUyCQgAEEUYORiABDIHCAEQABiABDIHCAIQABiABDIHCAMQABiABDIHCAQQABiABDIHCAUQABiABDIHCAYQABiABDIHCAcQABiABDIHCAgQABiABDINCAkQABiGAxiABBiKBdIBCDgxOTBqMGo0qAIAsAIB&sourceid=chrome&ie=UTF-8#fpstate=ive&vld=cid:4812bef0,vid:r9Rov9YG1Mw,st:0

kāpēc - kamenes ir tikpat čaklas kā bites, bet ne tik hitrožopajas - bites nelidos uz ziediem, kuros ir maz nektāra, vai kuri reti zied, savukārt bumbuļbite katru dienu apčubinās katru un ikvienu ziediņu apkārtnē, tādējādi apputeksnējot jūsu dārzu un mazdārziņu

Liekas, ka akūti pietrūkst ar ko parunāt, un tāpēc jāatsāk iet terapijā, bet drīzāk ir tā, ka es pati radu domas, kuras mani uztrauc un tas viss sagriežas tādā vienā kamolā, un beidz mani nost, un es gribu no tā atbrīvoties, jo tas mani draud ievest depresijā, vai kaut kādā vājprātā.
Stāsts ir par to, ka man ir HPV diagnosticēts pirms 3 gadiem un veikta operācija, lai izņemtu bojājumus, kuri laika gaitā var izraisīt vēzi. Pirms 3 gadiem es šo diagnozi ļoti pārdzīvoju, un likās, ka nespēšu iedzert pietiekoši alkahola lai tiktu ar šīm sajūtām galā. Es jutu riebumu pret sevi, riebumu pret visiem ar kuriem man bijušās intīmas attiecības, un vēlmi zināt kurš no visiem bijis tas, kurš man šo vīrusu ir iedevis!! Bet saprotu, ka tādas domas neko neatrisina, un arī sevis ienīšana nekad neko neatrisina.
Nu ir pagājuši 3 gadi, un vīruss man vēl jo projām ir. Ne operācija, ne vakcinēšanās nav to uzvarējusi, un tas nav izzudis. Tā vietā man veica analīzes ar domu, ka iespējams atkal būs jātaisa operācija. Godīgi sakot nezinu ko vainot, bet gribas kādu vainot. Ja tas būtu kādu 7 gadus atpakaļ, tad es vainotu sevi, izdomātu kā sev nodarīt pāri, lai šis viss man tik ļoti nesāp. Un tas ir tāds traks risinājums, kādu esmu neapzināti piekopusi gadiem ilgi.
Šodien es gribu rīkoties citādi. Pirmkārt tas nav nekāds nāves spriedums, un arī operācija - ir nepatīkama, bet nav smaga. Vis grūtākais ir noturēt savas domas veselīgā vietā, vai vienkārši viņas noturēt, lai tās nespēj man nodarīt pāri vairāk nekā pati situācija!!!
Es jūtu kaunu, bēdas, izmisumu, vientulību, nevērtību par to, ka esmu vīrusa nēsātāja. Tās visas ir 100% respektējamas izjūtas, un to nevajag noliegt, bet gan pieņemt, ka viņas ir.
Lai palīdzētu sev es varu pieņemt, ka šis nav pasaules gals, un nepieļaut scenāriju, ka overthinkings noved mani depresīvā stāvoklī.
Tātad jānomierina prāts, un jāatgriežas šajā mirklī, kurš eksistē tagad un šobrīd, kad es varu staigāt, es redzu, es dzirdu un varu izaudīt lietas. Jo tikko kā esmu pagātnes sodīšanā, vai savas nolemtās nākotnes apcerēšanā visos iespējamos negatīvos veidos, tā ar mani ir cauri, es pazūdu, manis nav, ir tikai sūdi un bēdas. Tikai manās rokās ir sevi noturēt tagadnē, un neļaut manam prātam visu sabojāt, un tā ir prakse, katru dienu, katru stundu, katru minūti. Tas vispār nav viegli, un gribas ļauties izmisumam, jo esmu tā dzīvojusi ļoti ilgi, ļāvusies bezdibenim.
Tagad ir citādi, tagad būs citādi!

ir visnotaļ tendēts uz ģenitālijām un atkailināšanos

bet tā jau laikam tiem dullajiem ir - skraida pliks un ar sūdiem krāso ūsas

arī man karalis džordžš

Governments communicating with gifs - world used to be serious.

Man joprojām patīk mana grāmata.

šie man šķita diezgan interesanti dati





Interesantākie ir gadījumi, kuros konservatīvie deputāti ir vēl kreisāki par leibora vēlētājiem, piem, nāvessoda jautājumā un tradicionālo britu vērtību jautājumā. Tas gan bija pirms 6 gadiem, bet nez vai tagad kas daudz mainījies. Kā nez varētu būt Latvijā? Man šķiet, ka tur šī plaisa arī varētu būt visai līdzīga, ņemot vērā kā ZZS un NA ir uzmetuši savus vēlētājus.

Tikai jauni un skaisti cilvēki var atļauties būt bohēmisti. Teorētiski var arī ne jauni un ne skaisti, bet tad tas vienkārši izskatās skumji un bez jebkādas pievilcības.

Es nezinu vai shis ir vecums vai kaada zaraza, bet reaali meenesii varbuut ir kaads paaris dienas, kad juutos normaali un kaa cilveeks kas var dariit lietas. Paarsvaraa es vai nu ciinos ar kaut kaadiem mistiskiem simptomiem, where your life and future flashes by etc., vai hormoniem, vai sazin kaadu sunjpurnju voblu. Vai tas ir vecums? Vai taas ir bailes? Vai tas ir beidzot Dieva sods par maniem dziivee sakraatajiem greekiem?

Shajos briizhos nav patiesaakas patiesiibas, ka dziivot veselaa kjermenii ar veselu garu, un peec Dieva likumiem - ir Paradiize zemes virsuu, un cilveeki to nezina, un labpraatiigi sevi degradee.

Kjermenis apzinjai ir kaut kas totaali skaudrs un baiss.

katram cilvēkam ir jāapgūst pamati - reizrēķins, reizināšana dalīšana, trigonometrija, .... es teiktu latīņu un sengrieķu valoda, bet ok.... jāuzraksta haika un jāsaprot, kas ir jambs kas trohajs
jāizlasa iliāda un odiseja - jāiepazīst antīkie vēsturnieki un viņu darbi ....hērodots, plūtarhs etc pirms cilvēks ierauga augstskolu nevis jādauza x-box

jāmāk izlikt domas sistemātiski un tam ir sacerējumi nevis atskaites un stulbi projektu darbi

cilveks, kurš izlaidis fizikas, ķīmijas un dabasmācības kursu es domāju biolōģiju zooloģiju etc vispār par šo pasauli neko nezin, viņam ir gtavitāte un plakanā zeme un čemtreili un sazvērestību teorija mhehehe karoč skolas audzina stulbeņus ,,,,, un kam tas izdevigi, ko?

vajag piemērus, nu lūdzu
https://jauns.lv/raksts/arzemes/704639-tas-nelidzinas-nekam-citam-eiropa-polijas-meza-noverotas-neizskaidrojamas-divainibas

te par idiotiem var saukt visus! pilnīgi stulbeņi, kuri dzīvo arpus šīs pasaules

ja kokam atņem - nogriež -atnāk alnis un jaunajiem dzinumiem nograuž galotnes, tad augstākais zars uzņemas galotnes lomu - tas, ka šamais ir jau paaudzis uz sāniem dod dabīgo izliekumu, jo zaļumi uz gaismu tiecas

tā kā sānu zars atstāts mērķtiecīgi tikai viens - uzminiet nu, ne alnis to darījis un ne bebrs, bet bezspalvains naidīgs pērtiķis ar zāģi beeeee

šādi koki ir vajadzīgi laivu būvē - izturīgi salīdzinot ar grieztajiem vai liektajiem, jo šķiedra dabiski saliekta - izskatās pēc skuju kokiem, priedes, tāpēc par mucām atkal muahaha ..... kādi idioti, kādi idioti

p.s. netālu no zosēniem ir ezotēristu kalns ...... nu tur dvēseles labirints un domu taka, tas viss sūds, viņiem ir egle ar .....bungu rīboņa .... 9 galotnēm - galotnēm prikiņ - značit kādā brīdītā īstā galotne nolūzusi un koks pārtapis ezotērisks .... drusku lejāk ir strautiņš, kur var pasmelties - dzert nerekomendēju

pašapziņa tā sapīpēta, ka deguns aiz mēness ķerās un spogulis nerāda cik pupi tvirti bet kāds nefolks loxs ;-) bet nu kas ķīvējas, tas mīlējas, ko tur jauniem trakiem padarīsi, īpaši ja par trakajiem tad nav nošauts greizi mhehh

labi, ka gošam plaša sirds, uz kapnitēm var palakt siltu ļurļaku pa tiešo no kakliņa un aprunāties par būtisko

https://www.bbc.co.uk/news/articles/c937wldkkw8o?at_format=link&at_bbc_team=editorial

Valsts algoti padomdevēji māca safabricēt stāstus par viltus vajāšanām, lai cilvēki varētu uzturēties valstī. Par naudu, protams, padarot patvēruma meklētāju pārbaudes procesu par birokrātisku spēli un biznesu.

Šeit vēl plašāk

Bogus websites, staged protests and pretend atheists: Inside the fake asylum industry https://www.bbc.co.uk/news/articles/c86eew6jpjgo

P.S. Savā ziņā pārsteidzoši, ka BBC par to raksta (kas tālāk - vīrieši nevar palikt stāvoklī?), varbūt visas pēdējās publiski netīkamās atklāsmes par BBC kvalititāi un politisko 'neitralitāti', kā arī tas, ka tika atlaisti vairāk kā 2000 cilvēku, kaut ko tiešām maina? We'll see.

Atnāca jaunā kindle. Un, protams, uzreiz izdevās ieslēgt saplīsušo, kuru es mēnesi 3x dienā lūdzu un labināju bez rezultātiem.

Upd. Sirsniņa var būt mierīga, vecais mīļais aparāts atkal nav iedarbināms. Patīkami būt sagatavotai :)

https://youtu.be/TmkmBBolHok?t=2160

#SimonDixon
#TollboothVsBrettonWoods

Skrollējot FB darbus.

Savādi, ka cilvēki meklē tikai vienu metēja tipu – apmetēju. Iemetējs un uzmetējs, redziet, viņiem neder.

"Being in your early 40s is weird, man. People around your age are in every stage of life. You have people who are grandparents. You have people who have newborns. You have people dating 25-year-olds. You have people celebrating their 20th wedding anniversary. Some of them look 60, and some of them look 30. All the bases are covered when you are in your early 40s"

Šodien neiedzēru zāles...
ja jau man robežpersonības traucējumi un nav zāļu pret manām kaitēm, tad kādēļ tās dzert?
ja nav no tām labāk, kādēļ tās dzert? šobrīd ir ilgākais periods, kad tās apzinīgi dzēru ar cerību, bet ja jau tā, tad kāpēc?
jukšu prātā ar vai bez, bet bez vismaz vieglāk aknai, varbūt.

Man jau šķita, ka mani nekad vairs nespēs pārsteigt, ko dara slampa tramps. Bet nu - kļūdījos: pārsteigumiem vēl čupiem vietas

https://youtu.be/Pfg0GXYqSZM?si=ftNKu4Fw8oUsXbKv&t=1289

Karnisms - Karnisms ir jēdziens, ko izmanto diskusijās par cilvēces attiecībām ar citiem dzīvniekiem, kas definēta kā dominējoša ideoloģija, kurā cilvēki atbalsta dzīvnieku izcelsmes produktu, īpaši gaļas, lietošanu un patēriņu. Karnisms tiek pasniegts kā dominējoša ticības sistēma, ko atbalsta dažādi aizsardzības mehānismi un lielākoties neapstrīdami pieņēmumi. Kā dominējoša ideoloģiska sistēma, kuras daļa ir gaļas patēriņš un dzīvnieku ekspluatācija, tā nosaka normas un uzskatus par izturēšanos pret dzīvniekiem. Terminu karnisms 2001. gadā radīja sociālā psiholoģe un autore Melānija Džoja un popularizēja viņas grāmatā "Kāpēc mēs mīlam suņus, ēdam cūkas un valkājam govis" (2009).

Ideoloģijas centrā ir gaļas ēšanas pieņemšana kā "dabiska", "normāla", "nepieciešama" un (dažreiz) "jauka".. Svarīga karnisma iezīme ir tikai konkrētu dzīvnieku sugu klasifikācija kā pārtika un prakses pieņemšana pret tiem dzīvniekiem, kas tiktu noraidīti kā nepieņemama nežēlība, ja tos piemērotu citām sugām. Šī klasifikācija ir kulturāli relatīva, tādēļ, piemēram, daži cilvēki Korejā ēd suņus, bet Rietumos tie var būt mājdzīvnieki, bet govis tiek ēst Rietumos, bet aizsargātas lielā daļā Indijas. [

https://en.wikipedia.org/wiki/Carnism

Es tikko ierados Libānas galvaspilsētā Beirūtā.

https://youtu.be/WUVUv8eD1UY?t=495

https://youtu.be/-o6wYDmqEEM


#DéjàVu
#FrankFuredi

bijām pirmajā vet vizītē vakcinēties pret leptospirozi un paņemt nexgard, esmu uz aci precīzi noteikusi svaru, 25 kg
novēroju, ka labāk par 10km pastaigām viņam patīk taisīt pagalmā haju, nesties pa riņķi šķūnim un man jāstāv pagalma vidū un jāmēģina viņu noķert
vakar mežā zalkši bija iznākuši sildīties saulē
A katru vakaru iekrīt dziļā miegā pēc 2 min "Lieti nāk"

Gabriela iemērca savus matus bļodā. Lēni, ar glāstošām kustībām tajos iezieda šampūnu, tad ilgi masēja savas galvas ādu. Tā atdalīja jebkādas potenciālās blaugznas. Pēc tam izmazgāja matus. Iezieda kondicionieri. Izmazgāja arī to. Tad izslaucīja matus ar dvieli un devās žāvēt ar fēnu. Tas viss kopā prasīja aptuveni stundu.

Šādi viņa rīkojās bieži. Viņai patika savu zīdaino matu sajūta. Viņa tiem pieskārās ar patiku.

Pēc matu izžāvēšanas viņa sāka pārlakot nagus. Atjaunot nagu krāsu. Pārkrāsot virskārtu. Lēni un uzmanīgi viņa ar mazmazītiņu otiņu aizkrāsoja tās vietas, kuras bija pabalējušas vai nodrupušas. Viņas standarta, ierastā nagu laka bija violetā krāsā.

Visu šo darbību laikā viņa juta lielu mieru un harmoniju. Viņa šīs darbības bija atkārtojusi jau četrpadsmit gadus katru sestdienas un trešdienas vakaru. Dažreiz vajadzēja sagatavoties kādam pasākumam, tad viņa izmazgāja matus tieši pirms tā.

Tik daudz kas bija mainījies, kopš viņa pusaudzes vecumā izdomāja studēt un strādāt par ārsti. Viņas iemīļotais bērnības sunītis devās aizsaulē. Viņas smilšu peles. Viņai nācās pārvākties uz citu pilsētu, lai studētu medicīnu. Viņas dzīvoklim trīsreiz nomainījās ārdurvju kods. Latvijā ienāca Lidl veikals, un vienu no tiem atvēra pa ceļam no viņas dzīvokļa uz augstskolas ēku.

Viņa paspēja izveidot attiecības ar diviem puišiem, izšķirties, atrast trešo un saderināties. Viņa piecas reizes nomainīja savā guļamistabā tapetes un plakātus, jo viņa jutās izaugusi no mūzikas grupām Paramore un Avril Lavigne deviņpadsmit gados. Divdesmit piecos viņa jutās izaugusi no Keitas Bušas un Torijas Amosas.

Psihiatrijas studijas nesalauza viņu, jo viņa tika brīdināta, ka 80% kristiešu, kas sāk 24 gadu vecumā studēt psihiatriju rezidentūrā, pēc tās beigšanas kļūst par ateistiem. Varbūt tā ir teika, mīts, ka tā notiek. Taču šī informācija Gabrielu nebiedēja. Viņai taču ir eņģeļu vārds.

Pēc rezidentūras viņa aizvien pateicās Dievam par katru piešķirto dienu, par iespēju būt šajā krāsainajā pasaulē.

Tomēr kaut kas cits salūza viņā, lai saaugtu jaunā konfigurācijā. Tas jaunības naivums, ka viņa spēs ar empātiju ieklausīties visos pacientos, uzlabot to dzīves, spēs ar siltu skatienu palīdzēt.

Viņa saprata pavisam drīz, jau pirmajā darba gadā kā psihiatrei, ka Tu vari palīdzēt tikai tik, cik Tu saproti. Nevienā mācību grāmatā nebija pateikts par cilvēkiem, kuru psihe bija tiktāl savērpusies un deformējusies, ka viņi, lai nenošautu sevi vai pārējos, ikdienā lietoja jebkādus apdullinošus līdzekļus, lai aizmirstu, ka viņiem ir sirds. Viņu sirdis bija burtiski sacaurumotas ar traumatiskām dzīves pieredzēm. Un viņiem nebija jaudas un sapratnes, kā tās aizlāpīt ar mīlestību. Viņi vienkārši truli darīja mehānisku darbu, ievēroja likumus, brauca ar auto, taču iekšēji jutās kā kropļi, kurus neviens nekad šajā dzīvē nav mīlējis.

Viņa sākumā jutās ļoti izmisusi, ka nespēj šādiem cilvēkiem neko dot. Tikai vēl zāles, kas vēl vairāk viņus notrulina. Viņa gribētu, kaut vairāk cilvēkiem Latvija apmaksātu psihoterapiju, un tajā bezmaksas terapijā strādātu terapeiti, kuri katru pirmdienu no rīta pie kāda cilvēkmīlestības benzīntanka uzpildītos līdz matu galiņiem ar jaudīgu mīlestību. Taču terapija arī šodien, 2026.gadā, Latvijā bija maksas pakalpojums, un benzīntankā mīlestību uzpildīt nevarēja. Ar atlaidi 3 centi litrā, ja pērk kubikmetru mīlestības uzreiz.

Psihiatram bija jābūt imūnam pret to, ka bezdibenis viņa pacientos apēd viņu pašu, un viņš notrulinās kopā ar saviem pacientiem. Pat ja aizvien mehāniski izraksta zāles, uzklausa simptomus, nosūta uz stacionāru, mehāniski nosūta uz ekspertīzēm, mehāniski sniedz izvērtējumu policijai un tiesai.

Ir liels risks kļūt par mehānisku skrūvīti medicīnas sistēmā, ja tu strādā ar psihiski slimiem pacientiem.

Gabriela tāpēc brīvdienās pavadīja daudz laika Juglas dzīvnieku patversmē, barojot suņus un kaķus, vedot suņus pastaigā, iepazīstot dzīvniekus. Viņa uzlādējās. Glaudot dzīvniekus viņa saņēma daudz mīlestības atpakaļ, kamēr izrakstot zāles – viņa saņēma caur lūpu kaktiņiem izspiestu čukstu: “Paldies dakterīt, es varēšu mierīgi gulēt”.

Tāpat viņa bieži vien devās pie jūras un vienkārši atpūtināja galvu, skatoties uz horizontu. Dažreiz debesjumā bija putni, dažreiz jūra bija mierīga, citreiz tā šņāca un sprausloja. Vētras laikā viņa uz jūru negāja. Vētra Gabrielai atgādināja praksi bērnu psihiatriskajā slimnīcā, kur viņai nācās glābt bērnus, kad tiem bija epilepsijas lēkmes. Tas viņai atgādināja, ka haoss un slimība ir ar spontānu raksturu. Ir jābūt gatavai uz jebko un jebkurā brīdī.

Cilvēks var nomirt pusstundas laikā, ja viņa lēkmi neviens nepamana.

“Ārpus psihiatrijas nodaļas sienām daudzi cilvēki mirst gadiem ilgi un tā arī nespēj nomirt, mokās ar dzīvi, izjūtot asas sāpes galvas un sirds apvidū.”

Medicīnas personāla melnais humors, lai netērētu laiku, pārdzīvojot par katru pacientu, kurš nomiris “pāragri”. Kas vispār ir pāragri? Kas to nosaka? Vai pirms tam, kad noklausījies bērnu raidījumu “Miedziņš” vienu, pēdējo reizi?

Gabriela bieži savā galvā secināja, ka negrib veikalā pirkt baltas drēbes, jo šī krāsa asociējas ar balto darba apģērbu. It kā medicīnas personāls, tāpat kā līgava pie altāra, būtu balts un pūkains.

Viņa tāpēc mēdza iet uz koncertiem nomālējusies gluži melna, ar auskariem, ar ķēdītēm, kirzas zābakiem, ar nokrāsotiem matiem, lai dabūtu no sevis ārā šo smacējošo baltumu.

Viņas kabinetā darbā pie sienas bija glezna ar neaizmirstulītēm. Runā, ka tās simbolizē īstu mīlestību, pieķeršanos, un kontaktu, kas ir tik noturīgs, ka dzīves brāzmās tas liecas, liecas, taču vienmēr iztaisnojas.

Gabriela ticēja, ka cilvēks ir tāda mašīna, kuras dzinējs ir ārpusē, to ir devis Dievs, taču cilvēkam ir jāmāk savienot vadiņi sevī. Katram orgānam, juteklim, nervu galam pievadīt enerģiju. Cilvēkā plūst fiziskās asinis un enerģiju asinis – tās atbild, lai cilvēks justos aprūpēts. Viņa akna, niere, taisnā zarna un kreisā auss būtu saņēmusi vajadzīgo uzmanību, lai tālāk funkcionētu, nevis turpinātu atrofēties. Ja šīs uzmanības nav, cilvēka nāve iestājas ātrāk. Ātrāk – tā ir funkcija ar atvasinājuma raksturu. Vēlāk – tā ir funkcija ar integrēšanas raksturu. Integrējot savu ausi lielākā enerģijas apritē, tā kļūst par ko vairāk, nekā dzirdes aparātu vai vietu, kurā iestiprināt auskarus.

Šīs idejas par holistisko medicīnu mūsdienās bija populāras, taču tik un tā visi topošie psihiatri primāri mācījās par dažādu zāļu grupām, simptomiem, medicīnisko loģiku un to, ka psihiatrs nav ķirurgs, tāpēc visu zināt nav vajadzīgs.

Viņa jutās sava pirmā darba gada laikā kā trauks, no kura visu laiku tiek smelts ārā ar spaiņiem. Viņa – jauna, skaista, iekārojama sieviete, ar ārsta grādu, Dr., sēž un lasa vecu, psihisku slimu cilvēku anamnēzes, uzklausa tos, cenšas pateikt kaut ko, kas liktu pacientam cīnīties par sevi, nevis ļaut dabiskajai slimības entropijai saraut sevi gabalos.

Viņa redzēja, cik daži viņas kolēģi bija kļuvuši vienaldzīgi pret pacientu likteņiem. Daži centās saviem pacientiem izkarot invaliditātes grupas, lai pacienti varētu slimot labākos apstākļos, dzerot garšīgāku vīnu mājās. Kā saka, nodzerties ar kvalitatīvu alkoholu taču ir skaistāk, nekā ar ļergu?!

Jo vairāk viņa domāja, ka dara smagu, svarīgu darbu, jo vairāk atdūrās pret domām, ka tas patiesībā ir egoisms, upura sindroms un megalomānija, vēlme būt īpašai, citādākai psihiatrei.

Tomēr, ko nozīmē vēlme nebūt kā visiem Latvijas psihiatriem? Vai visi ir vairāk vienaldzīgi, vai egoistiskāki, vai visi dzīvo savas mazās dzīves, tomēr pieņemot ietekmīgus lēmumus, kas izlemj cietušo dzīves, jo daži noziedznieki tiek atzīti pie “nepieskaitāmiem”, tāpēc viņiem piemēro citu soda mēru? Vai psihiatrs ir tāds pats cilvēks kā mācītājs vai tiesnesis, kurš spriež tiesu pār cilvēku likteņiem, izvēloties diagnozi, derīgas vai nederīgas zāles, nosakāmo atbalstu, ko pacients var saņemt no sistēmas, jo pie vienas diagnozes, kas ir smagāka, pienākas vairāk atbalsta, pie citas – mazāk?

Kāpēc tev jābūt smagi psihiski slimam, lai saņemtu to atbalstu, kas tev būtu daudz vairāk noderējis slimības gaitas sākumā, kad tā bija tikai neiroze, kas vēlāk tapa par slimību?

Kāpēc sistēma uztur pie dzīvības mehāniskus zobratus sistēmā, kuri sen vairs neatšķir labu no ļauna, tikai dzīvo no rokas mutē?

Dažreiz Gabrielai gribējās burtiski izslēgt savu prātu kā datoru ar vienu pogas spiedienu. Ne par ko nedomāt. Tad viņa gāja pārgājienos, soļoja zābakos līdz spēku izsīkumam. Tad viņa mīlējās ar savu puisi, un tā laikā spēja nedomāt neparko. Tad viņa koncerta troksnī pazaudēja savu “es”, kas griezās kā laboratorijas žurka ritenī pirms izbarošanas laboratorijas pitonam.

Arī skaitot rožu kroni, dažreiz viņa izšķīda savu vārdu virknē.

Dzenbudisms māca, ka cilvēkam ir jādara darbs, ko viņš ir uzņēmies, esot pilnībā šeit un tagad. Kristietībā – darbs ir jādara, ļaujot svētajam garam darboties caur tavu mēli un rokām. Tādā stāvoklī tu esi kā svētā, kura ar dziļu mieru un siltām rokām mīca maizes mīklu, no kuras pabarot trūkumcietējus.

Gabriela neticēja Mātes Terēzes brīnumam, taču ticēja Fatimas pareģojumiem. Tikai darbs ar savu sirdi spēj cilvēku atvērt patiesi dodošai dzīvei, kurā viņa vai viņš ir brīnumdaris, kurš dod savas ticības vārdā visiem, jo patiesais Kristus palīdz visiem, nešķirojot to mantisko, reliģisko vai citu stāvokli.

Šāda ideālisma pakāpe daudzus kristiešus bija novedusi līdz izdegšanai savos darbos laicīgajā pasaulē, jo “nepateicība ir pasaules alga”. Jāatceras parūpēties arī pašai par sevi.

Par savu prātu, saprātu, par savu psihi, dvēseli un labbūtību, kā moderni medicīnā saka.

Taču šo prasmi psihiatrijas rezidentūrā viņai iemācīja tikai nosacīti. Viņai bija supervīzija, kas palīdzēja pašai apstrādāt emocijas rezidentūras laikā. Viņa uzzināja par miega svarīgumu tik dziļos līmeņos, ka saprata, ka iemācīties aizmigt autobusā, lai justos “svaigāka”, ir vitāla spēja. Viņa iemācījās jogu, meditāciju, braukšanu uz retrītiem un autogēno treniņu. Iemācījās veselīgāk ēst, dzert, iekļaut savā 168 stundu nedēļas ciklā vajadzīgās fiziskās aktivitātes.

Visu rezidentūras laiku viņu dresēja saprast sevi, aprūpēt sevi, lai viņa neizdegtu psihiatra darbā. Taču rezidentūra bija četri gadi, un tā beidzās. Bija jāsāk lielā dzīve.

Viņa pati bija atbildīga par savu veselību un to, lai spētu uzklausīt pacientus ar veselīgu attieksmi.

Beigās mēs vienmēr nonākam pie tā, ka visas intelektuālās zināšanas, ko apgūstam skolā vai augstskolā, apstājas pie intuitīviem lēmumiem, kas, vai nu stāv pāri racionālajam, vai nestāv. Tas cilvēciskais faktors, kas ārstam ir jāatceras katru reizi, kad viņu mēģina uzpirkt ar naudu vai mantām, vai citādi. Ārsts ir palīdzoša profesija, kas kalpo cilvēkiem. Kalps nevar kalpot diviem kungiem uzreiz. Mamonam un Jēzum. Tāpēc Tev nebūs pieņemt citu pateicību, kā vien to, kas ir oficiāli noteikta.

Tomēr Latvijā ārsta solījums, tā sauktais Hipokrāta zvērests, ir ar citu tekstu, kā senajā Grieķijā. Daudz kas ir padarīts formāls. Ārsta profesijas ētika nav tas pats, kas humānistiskā ētika vai Aristoteļa ētika, vai Platona ētika. Pat ja oriģinālais zvēresta teksts ir pilnībā saglabājies, to vairs neizmanto. Tas liecina par Rietumu sabiedrības vērtību maiņu.

Gabriela nemācēja atbildēt, kā priekšā ir atbildīgi tie ārsti, kuri ir ateisti. Savas sirdsapziņas priekšā? Ja nu ārstam nav sirdsapziņas un viņš pats ir psihopāts? Cik ilgs laiks paietu, kamēr kāds to atklātu? Un, ja arī atklātu, kurš uzstādītu diagnozi psihiatram? Ne jau viņa kolēģis, cits psihiatrs.

Komisijas pārbauda, vai topošais psihiatrs pats ir psihiski vesels.
Visur ir cilvēciskais faktors. Cik empātiskam ir jābūt, lai varētu strādāt par psihiatru, kur ir apakšējā un augšējā robeža?

“Tu man prasi, cik labam cilvēkam ir jābūt, lai tiktu paradīzē, un es Tev atbildu, ka Tu nevari tirgoties ar Pēteri. Esi kā Pēteris, neļauj sevi pirkt, un neizliec sevi pārdošanā nekad!”, teica kādā sprediķī mācītājs. Gabriela šos vārdus iegaumēja labi.

***
Mati gandrīz jau izžuvuši. Nagu laka arī. "Varbūt tomēr es kādreiz nopirkšu baltu kleitu, ko valkāt ziemā", Gabriela padomāja, paskatoties uz sevi spogulī.

kad stāstījuma attainojums kļūst tik māksliniecisks, ka paliek maķenīt apgrūtinoši izsekot sižetam

bērnam šodien bija eksāmens angļu val un viņai bija jāraksta par vīriešu agresiju darbā Romeo un Džuljeta

https://youtu.be/9mQUoD2JDyQ?t=50

#SamePattern
#PsychoRidingCoattails
#StevenEugeneKuhn

https://youtu.be/1IBSzIbTxV4?t=480

https://www.sattor.com/english/Shahnameh.pdf

#Gevorgyan

kas perfekti bez mazākā akcenta runā latviski izbrīnījās

kāpēc es ārzemēs izvēlos runāt angliski, ko sliktāk māku, ka krievu mēlē

nu nevaru

Varbūt pavasaris sniedz kaut kādu brīvības sajūtu, bet es savos 40 gados beidzot jūtos brīva. Brīva no tā baby fever kāds man bija pēdējos 8 gadus. Ne jau tāpēc, ka kaut kāda menopauze, bet tāpēc ka savu saprātu un izjūtas tagad respektēju vairāk nekā bioloģijas balsi. Man savā ziņā pat žēl, ka visus šos gadus tiešām biju noraizējusies, ka diez vai atradīšu kādu ar kuru attiecības tiešām būs tik stabilas, ka tajās varētu ienākt bērns, tas bija tīrs izmisums. Tagad es vairāk apzinos, ka balstīts bioloģiskos impulsos šis lēmums var būt ļoti pārsteidzīgs un aplams, un esmu atvieglota, ka man nav bērni no nez kādiem dažādiem vīriešiem ar kuriem esmu bijusi kopā pagātnē.
Šķiet, ka ja bērni ir mērķis, tad tiek pievērtas acis uz daudz ko, un var pieņemt jebkuru, kurš izrāda potenciālu rūpēties par ģimeni.
Tagad drusku citas prioritātes izvēloties potenciālo partneri. Vēl neesmu līdz galam noskaidrojusi kādas tās ir, un arī attiecību jēga man nav pilnībā skaidra, ja vien tā nav tik ļoti dabiskā - pavairošanās. Bet tā kā man patīk daudz domāt un vākt informāciju, lai beigās izdomātu kas ir kas, tad es to noskaidrošu.

https://youtu.be/0rh3TOS9IBQ

#EpsteinClass
#CorruptsAbsolutely
#Dr.RichardWerner

Vieniigaa lieta par ko es esmu nepieklajiigi prieciiga sevis sakaraa, ir ka mana skaistuma rutiina ir tik vobliiga un briiva, ka es juutos kaa pavasara taureniitis.

Taatad seju es mazgaaju ar Dove ziepeem vai jebkaadu beenru shampuunu vai vannas liidzekli kas pagadaas, tad apsmeereeju manstyle ar random e45 vai buutiibaa jebkuru body lotion that's within grasp. Matus i just wash n go ar jebkuru random herbal essences vai aussie vai pantene shampuunu ko R izveelas. And that's it my folks. Labi, tad man ir triis Laveras shtruntinji skropstaam, uzaciim un luupaam, un foundation ja eju tikties ar actual cilveekiem. Smarzhas man jau gadiem ir random vaniljas essential elljas that are probably meant for a diffuser?

Tad kad beerni izaugs lieli un es buushu veca, sakaltusi tantiite, varbuut tad ja man nebuus kur naudu likt es beidzot investeeshu tirkiiza auskaros, vaigu pomaadees un pirmo reizi muuzhaa aizieshu uz manikiiru.

Aa, nagus es peedeejo reizi nolakoju 2023. gada Martaa.

A tjebja njerastrajevaut što tvoi druzja ženati? ....

Rastrajevajut.

No bez ponjatia kak im pomoč.



Krievu valodu zināt un saprast ir labi ( pielietot gan tikai tad kad vajag.)

viens no NY mēra vēlēšanu solījumiem bija bezmaksas supermārketi

nu tas ir izdarīts visos 5 NY rajonos pa vienam

komunisti nervozi stūrītī pīpo .... cik vēlēsanu solījumu izpildījušas jūsu vēlētās partijas?

p.s. protams, neprasiet, ko tur tirgo, tipa pārtermiņa produktus vai transpota skrāpētu tehniku .... da bļe par brīvu

Šajās dienās daudz

skatos intervijas ar Feinmanu,

klausos intervijas ar Latviešu matemātiķi Jāni Lazovski https://www.youtube.com/watch?v=5tJDI-0EDJU&t=3200s

skatos par superskolotāju - fiziķi no Bulgārijas https://www.youtube.com/watch?v=Zn0ZVxHGFC0

Roberts Penrozs ir atklājis to, kas vēdās sen jau teikts - nebija lielā sprādziena, visums saraujas un izplešas. To pierāda jaunākie pierādījumi no James Webb teleskopa.

intervijas ar dzīvo leģendu, matemātiķi, Terensu Tao par matemātikas mācīšanu skolās https://www.youtube.com/watch?v=kRcro90Aj0w

&&&

Tam visam ir kopīga vēlme, lai cilvēki atgrieztos pie dziļās domāšanas. Apsēsties sestdienas dienā verandā, saulītē, ar bloknotu rokā, un pierakstīt visu, kas
nāk prātā. Formulas, atziņas, idejas, vēlmes, plānus. Just, ka Tev ir bezgalīgs daudzums laika visu saprast un realizēt.

Tu esi visvarens, jo vari darīt jebko. Kaut vai savās domās. Ar šādu apziņu visi šie domātāji, kas sevi arī uzskata par māksliniekiem kaut kādā mērā, skata pasauli.

Kā citātā par Einšteinu - galva mākoņos, taču abas kājas stingri uz Zemes. Skaidri apzināties, ko Tu zini, ko vēl ne. Skaidri redzēt ceļu, ko gribi noiet,
lai saprastu savā jomā vairāk.

***

Slinks ir nevis tas, kurš nevar, bet tas, kurš negrib.

Es nesen nopirku mazu, leetu raachinju, uzstaadiiju vinju virtuvee un vienkaarshi klausos Radio Caroline, and that is all my life is right now.

Veel arii es biezhi domaaju par to, kaa cilveeki tik fenomenaali izshkjeerdee laiku apsaukaajoties un kaujoties, kameer vinji vareetu klausiities Radio Caroline un taisiit siermaizes ar kafiju. Like why would you want to make nuclear bombs instead.

Jo vairaak mees progreseejam plastmasas koku naakotnee, jo vairaak es atceros detaljas no beerniibas, kas mani skaidri paarliecina, ka beerniiba vai vismaz tas laiks, kad uzaugu vai vieta, bija shkjiista esiibas paradiize. Tagad vienkaarshi ir prison planet.

Mana vieniigaa veeleeshanaas dziivee ir, ka mani beerni no shiis esiibas var izveidot, tajaa saskatiit kaut ko visa veertu/skaistu/sveetu.

Cilvēki, kas pa labi pa kreisi lieto apzīmējumu 'normiji' nievājošā nozīmē, manuprāt, paši par sevi pasaka 2 lietas:

1. To, ka viņiem ir pamatīgi uzpūsts ego un pārspīlēta savas izredzētības un neparastības apziņa. To, ka viņiem ir ļoti svarīgi šo sava pārākuma mītu uzturēt, nepārtraukti nostatot sevi pret 'normīšiem' un atgādinot sev un citiem - that's not me by any means, ja nu savādāk tas netiek pamanīts vai tiek aizmirsts. Tas jau liecina par sava veida izmisumu, jo 'Any man who must say I am the King is no true King.'

2. Visādu 'normīšu simbolu' piesaukšana un cilvēku kariķēšana mani vedina domāt, ka patiesībā te nav ne jausmas, kas īstenībā aiz šiem 'simboliem' stāv un, kas stāv aiz šiem cilvēkiem, jo uztvere te ir tā deformējusies, ka principā normiju apsmējējs redz tikai [lielisko un neparasto] sevi, bet pārējos nespēj ieraudzīt un nespēj iztēloties, ka aiz tiem plakanajiem, pelēkajiem [aprobežotajiem!] attēliem, ko viņš redz, ir dzīves, kas ir tikpat pilnestīgas, bagātīgas un daudzdimensionālas kā viņa paša.

šorīt man pirmo reizi gadījās kā prikolīgajos haskiju gifos, skrējām gar lauku un pēkšņi kaut kāds susurs vai kurmis, ļoti spēcīgs rāviens sānis, un es pilnā augumā ielidoju grāvī, piezemējoties uz sejas smilgās. visi locekļi vietās, bet drusku samīzos, ka ja nu kāds redzēja un tagad nāks klāt vilkt laukā, cik neērti, bet nē. sakomponējos un skrējām tālāk.

Sabiedrībai jābūt tumši, smagi un totāli tukšai, lai auto, drēbes un telefons būtu tavs statusa simbols.
Nenobriedušu, sociālajam un ekonomiskajam spiedienam pakļautu normiju pazīmes, ārišķības maucība un kodola trūkums.
Atspalvotas vāveres, dekapitēti un kastrēti gaiļi ar manpursiem.

Auto, gaisa kvalitātes un Rīgas progresa problēma uz ielām nerisināsies, kamēr galvā vietējiem šādas drazas.
Jo dārgāka āriene, jo puvušāks saturs.