Sviesta Ciba |

mugursoma (

mugursoma) rakstīja,
@ 2009-12-31 21:48:00

Raksturs
Viss laikam ir atkarīgs no rakstura. Būtu man līdzekļi cik nevar iztērēt, sievietes, kuras vēlos, veselība līdz 100 gadiem, vārdu sakot dzīve pilna baudu un notikumu, mūžīgo dzīvību nemaz nemeklētu. Kas tagad? Dzīve, existence, kura riebjas. Mūžīgā dzīvība ir kā gaidīta alternatīva.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

mugursoma
2010-01-04 23:40 (saite)

Kristietis kļūst, kad kristī ar ūdeni un cilvēku puses un Garu no Dieva puses.

Ticība ir kaut kas dots, protams, bet tā pamatojas pieredzē un darbos. Netic kaut kam tādam kā, piemēram, tur stāstiem par 2000 gadus seniem notikumiem - vienkārši jātic, ka tā bijis un viss. Tic, jo personīgā pieredze pierāda, ka ir tas, kam tic. Tāpēc bieži vien saka, ka Zin, nevis tic. Un, protams, ticība tiek dota/iegūta arī caur Bībeles lasīšanu (iepazīšanos ar tēmu). Un tas vai cilvēks tic redzams viņa darbos. Tātad ticība rodas no personīgās pieredzes un izpaužās darbos :) Tas ir kā - pastāsti aklam cilvēkas kā ir redzēt zaļu krāsu? Nevar! Vai dzirdēt. Tur jau ir kristietības būtība - Dievs ir šeit un tagad - ne pagātnē. Pagātne ir kā rokasgrāmata, lai varētu darboties un saprast, lai pašam nav jādomā savi noteikumi (tos katrs sev par labu izdomās ;)

Piemēram, es kristīšos, jo ticu, ka tam ir jēga, bet domāju, ka pēc kristībām radīsies pieredze, ka tam ir jēga un tad es zināšu. Tā vajadzētu būt :)

Ar kristiešiem grūti runāt, jo bieži viņi baidās sākt šaubīties :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	scooby_snack 2010-01-05 00:41 (saite)
	labai dzīvei (darbiem) taču var būt arī cita motivācija, ne tikai ticēšana. un man, saprotams, kā vienmēr nāk prātā jautājums par ļauno uz pasaules. taisni par to, cik nevainīgi cilvēki cieš. starp citu, kā ir ar iedzimto grēku? un tad, lai nesāktu šaubīties, uzbrukums ir labākā aizsardzība? :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mugursoma
2010-01-05 01:32 (saite)

Protams, ka darbiem, kurus var nosaukt par labiem var būt visdažādākā motivācija. Vienkārši, kad runā par ticības jautājumu darbus nevar nepieminēt, jo tie ir cieši saistīti lielumi. Ļoti bieži cilvēki saka, ka tic, bet rīkojas it kā neticētu. Darbi ir pierādījums ticībai un pierādījums ne jau citiem, bet pašam, ka viss ir OK. :)

Godīgi sakot, neesmu kompetents par iedzimto grēku runāt un arī īsti nesaprotu kur viņu lieto. Dzirdēts jau ir, bet atturēšos, jo tās var būt muļķības :) Ja runā vispār par grēku, tad visi ir grēkojuši - un nevis savās acīs, bet Dieva priekšā. Šitas variants "es to par grēku neuzskatu" īsti neder :)

Nu un ciešanas ir ļoti sarežģīta tēma. Kaut gan vairāk emocionāli. Man liekas, ka vērtēt, kam jācieš un kam nav, nav īsti manā kompetencē. It sevišķi tā kā to mūsdienās mēdz darīt - attaisnot vai neattaisot ciešanas. No kristietības viedokļa pasaule nav paradīze (daži gan uzskata, ka paradīze būs uz šis pasaules, bet tas ir ļoti jauns uzskats) un Dievs darbojās pasaulē kā tāds, kas piedāvā atgriezties pie viņa - prom no pasaules. Un ļaunums, protams, rodas no Dieva likumu nepildīšanas, bet atkal, ne jau šeit būs tā vieta bez ļaunuma. Ļaunums ir normāla parādība uz šīs pasaules un neviens nav teicis, ka nevainīgie necietīs. Tieši otrādi - pasaulē tieši cieš nevainīgie - tie, kuri cenšas nebūt kā pasaule. Un, manuprāt, šī uztraukšanās par nevainīgo ciešanām ir tiešas kristietības sekas :) Varbūt maldos, bet pirms 2000 gadiem maz kuru rūpēja nevainīgi cietēji :)

Viens ir, ka uzbrūk, vai sāk vainot nepareizā dzīve. Bet biežāk, kristieši, iedomājas, ka visiem ir jāsaprot, ko viņi domā ar kristietības terminiem, ka visi ir iesvaidīti. Vai arī, bieži, iemācās no galvas atbildes teikumus un nepaskaidrojot atbildi. Tad sanāk tāda pilnīgi neauglīga un dīvaina sludināšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: