mugursoma ([info]mugursoma) rakstīja,
@ 2011-05-15 16:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Papīra sienas. Citi tās droši vien pat nepamana. Tas ir tā, kad no rīta atvēris acis, sāc domāt par piecelšanos, pēc pāris minūtēm tu saproti, ka piecelties tīri fiziski vairs nav iespējams. Doma par celšanos ir uzgūlusies virsū un spiež ar visu savu smagumu. Tas ir tā, kad tu skaties uz kādu objektu, kas nolikts uz galda, domā par to, domā par pieskaršanos tam, bet attopies, ka tas vairs nav iespējams, nav vairs iespējams sagraut to sienu, kuru tavas domas ir radījušas. Tā pat ar vārdiem, kurus vajag pateikt, bet domas par situāciju, kontekstu, vārdu pārtapšanu skaņā tevi burtiski paralizē. Viss ko Tu vari izdarīt ir just kā sāp sirds, kaunēties par savu vājumu un mēģināt pierast pie domas, ka nekas nemainīsies.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kashadura
2011-05-15 22:43 (saite)
Depresija 100%

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mugursoma
2011-05-16 00:10 (saite)
a man likās, ka patiesību rakstu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kashadura
2011-05-17 11:31 (saite)
õ nē! Tu raksti realitati. Patiesībā ir tā:
Tu atver acis no rīta pamodies un viņas jau sāk smaidīt, ieraugot sev blakus porcelānam līdzīgu, apaļu bērna sejiņu ar vāverotu skropstu slotiņām un sarkstošiem ābolīšu vaidziņiem, tad, vēl uz brīdi, apslapējot jaunu notikumu gaidas, (kasbūskasbūs?!) tu paguli vēlmazliet sapņu iesildītajā vietiņā un padomā nedaudz par to, ko varētu nozīmēt tas, ka sapnī redz ģeologu ekspedīciju. Atceries visus brīnišķīgos dārgakmeņus, ko atradi un uz mirklīti aizver acis- lai atcerētos un izbaudītu to kā mirdz dārgakmeņi. Mikelandželo eņģelis atver savas zem M.M. plakstiņiem paslēptās Budas acis, aizkustinoši izstaipās un miegaini nodzied "Taau!" un jūs sasmaidoties kārpaties ārā no gultas, lai vārītu kafiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?