õ nē! Tu raksti realitati. Patiesībā ir tā:
Tu atver acis no rīta pamodies un viņas jau sāk smaidīt, ieraugot sev blakus porcelānam līdzīgu, apaļu bērna sejiņu ar vāverotu skropstu slotiņām un sarkstošiem ābolīšu vaidziņiem, tad, vēl uz brīdi, apslapējot jaunu notikumu gaidas, (kasbūskasbūs?!) tu paguli vēlmazliet sapņu iesildītajā vietiņā un padomā nedaudz par to, ko varētu nozīmēt tas, ka sapnī redz ģeologu ekspedīciju. Atceries visus brīnišķīgos dārgakmeņus, ko atradi un uz mirklīti aizver acis- lai atcerētos un izbaudītu to kā mirdz dārgakmeņi. Mikelandželo eņģelis atver savas zem M.M. plakstiņiem paslēptās Budas acis, aizkustinoši izstaipās un miegaini nodzied "Taau!" un jūs sasmaidoties kārpaties ārā no gultas, lai vārītu kafiju.