mugursoma ([info]mugursoma) rakstīja,
@ 2011-01-02 19:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Biju nesen aizgājis pastaigāties pa rajonu līdz kuram var nonākt ejot gar ostas sētu, tad pagriežoties pa labi, iet līdz kaut kādai stacijai. Rajons skaists, lai gan saceltas piecstāvenes, var redzēt, ka vietējie šeit atradušies arī pirms kara. Jau pašā rajona sirdī, ejot gar kalniņu, kurš acīmredzot ir vietējo purmaļu galvenā izklaides vieta, uz kalna ievēroju nepatīkama izskata pēckara vietējo ar mazu, liekas, sievas sunīti. Sunītis mani ieraudzīdams rejot metās lejā no kalna un, nevis kā citi mazi suņi tikai rēja, bet apzināti mēģina iekost, ko arī pāris reizes izdarīja. Suns reāli ļauns, neviens pēc viņa neraudās. Saimnieks nostājies pret mani ar muguru, tēlo, ka neredz, iespējams cer, ka es to suni nositīšu. Bet es tā nevaru, Man ir bērnības trauma. Agrā jaunībā nācās novērot, kā mūsu sētas atpalikušais zēns nenosakāmu laika sprīdi mēģināja iespert kaut kādam sīkam krancim, kurš no spērieniem, reizē riedams, prasmīgi izvairījās. Nu un tas skats, kā atpalicis puika siekalām šķīstot mēģina iespert mazam sunim man atmiņā ir palicis kā kaut kas tāds, no kā nevajadzētu ņemt piemēru. Bet vajadzēja, vajadzēja suni prasmīgi aizāķēt ar kāju aiz vēdera un pārlidināt pāri ielai, kādus metrus desmit. Ja neļautos aizāķēties, tad iespert, protams, šādi trajektoriju uzķert būtu grūtāk, bet vienalga.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vaarna
2011-01-02 22:00 (saite)
Būtībā esmu pret vardarbību, bet - laikam kādu pusgadu vai senāk atpakaļ gadījās jautrs atgadījums: eju pa ierasto taciņu cauri mežiņam uz veikalu vai kur, vārdu sakot, uz rajona centru, jo mitinos vietā, ko pārsvarā mēdz dēvēt par Rajona Nomali. Nu, lūk, un pa to pašu dzimto taciņu redzu pretim nākam rotveileru; ar suņiem man nez kāpēc ir tāpat kā ar ļaudīm - jau pa gabalu jūti, normāls džeks, vai nāksies cīnīties, vai vnk ignorēt, ja totāli atsaldēts. Toreiz laikam bija vistuvāk pēdējam variantam, tikai "džeks" to nesaprata, jo sāka lēkāt man apkārt, rejot un šņakstinot zobeļus, siekalām šķīstot, un izskatījās, ka saimniece bija aizmirsusi sava suņa palamu, vai uz mirkli kļuvusi kurlmēma, jo pat necentās to pasaukt. Stāvēju kā sālsstabs, diezgan šokēts, jo sajūta bija: "Ja pakustēsies, reāli kādu gabalu izraus."
Kaut kad nesen Jelgavas vai kādā tur rajonā vietējie ar bisi esot nobliezuši, šķiet, dobermani, vai to pašu rotveileru, kas tika laists pastaigāties vnk tāpat, ārpus sētas, un aprējis, biedējis bērnus, u.t.t. Man dzīvnieki patīk, bet šādos gadījumos tomēr nav žēl, ka nošauj. Tas ir izdevīgāk nekā nopērt pašu saimnieku.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?