mugursoma's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, January 2nd, 2011
| Time |
Event |
| 1:07p |
1. Nezinu, kad tas sākās, varbūt tikai ar krīzes iestāšanos, iespējams inženieru vaina. Sērkociņu ražotāji sākuši savas kastītes projektēt tā, lai sērkociņi atrastos nevis pretim zīmējumam, bet apakšā. Ņemot vērā, ka cilvēks vispirms plītī ieslēdz gāzi, un tad steigā ķet pēc kastītes, atverot to pārāk plaši, sērkociņi izbirst pa grīdu. Kā lai tagad reizē būt taupīgam, un darīt to ar cieņu! Neies taču no zemes lasīt!
2. Lūkojos savā 10mb lielajā ģīmī un nevaru saprast, kam tas ir izdevīgi. Interneta ražotājiem? Tagad vairs tusiņu bildes nav iespējams nosūtīt nelietojot apjomus, par kuru iespējamo nākotnes eksistenci pirms dažiem gadiem vispār bija šaubas. Es zinu, ka var fotoaparātam uzlikt mazāk pikseļus, bet kas tad to dara; kurš apzināti fotografē sliktākā kvalitātē, nekā var.
3. Šorīt piecēlos tikai tāpēc, ka izmantoju skaitāmvārdus - Jēzus vārdā atkāpies!
Vot! - Jaunais gads! | | 3:26p |
| | 4:42p |
No vectēva rakstiem. 20tie gadi.
Brīnišķa zeme ir Latgale! Tā ir zeme, kur pēc tautas nostāstiem kādreiz Kristus un svētā Marija staigājuši. Šeit ir ne mazums tādu, kas tic, ka Kristus nav vis bijis ebrejs, bet latgalietis. Tautas dvēselē bieži telpa un laiks, tuvums un tālums saplūst; tas, kas kādreiz noticis Jeruzalemē, var būt norisinājies viņas pašas zemē. Pie tam jāievēro, ka latgaliešu vidū vēl ļoti daudz tumšu, naivu, pavisam neattīstītu cilvēku. Tā kādam skolotājam vecenīte nesen vaicājusi, vai tas taisnība, ka vācieši gribot mēnesi nozagt. Un tādi jautājumi nav vienu reizi vien dzirdami. Reliģiskais kults tautas masās ļoti bieži vienots ar vistumšāko māņticību. Interesanti atzīmēt gadījumu, kas nesen noticis Krāslavā. No tā varam mācīties, kāds vēl šeit dažam labam līdzeklis atrast noslīkušo. Tā nesen Daugavā noslīcis kāds zēns. Krāslavas iedzīvotāji saskrējuši to meklēt. Izmeklējušies, nav atraduši. Gudrojoši, ko darīt. Beidzot kāds saprātīgāks nācis ar priekšlikumu - ielikt ūdenī maizes klaipu ar aizdedzinātu sveci. Kur klaips apstāsies, tur arī slīkonis atrodams. Sametuši naudu, atnesuši klaipu, bet tas bijis par garu, grimis dibenā. Metuši otrreiz, šoreiz atnests apaļš, vieglāks, aizdedzinājuši sveci vidū un laiduši pa straumi. Klaips peldējis, peldējis, apstājies, nācis atkal atpakaļ. Tā visi pūliņi bijuši velti. Slīkonis turpretim drīz pēc tam atrasts verstis 18 aiz Krāslavas. | | 7:12p |
Biju nesen aizgājis pastaigāties pa rajonu līdz kuram var nonākt ejot gar ostas sētu, tad pagriežoties pa labi, iet līdz kaut kādai stacijai. Rajons skaists, lai gan saceltas piecstāvenes, var redzēt, ka vietējie šeit atradušies arī pirms kara. Jau pašā rajona sirdī, ejot gar kalniņu, kurš acīmredzot ir vietējo purmaļu galvenā izklaides vieta, uz kalna ievēroju nepatīkama izskata pēckara vietējo ar mazu, liekas, sievas sunīti. Sunītis mani ieraudzīdams rejot metās lejā no kalna un, nevis kā citi mazi suņi tikai rēja, bet apzināti mēģina iekost, ko arī pāris reizes izdarīja. Suns reāli ļauns, neviens pēc viņa neraudās. Saimnieks nostājies pret mani ar muguru, tēlo, ka neredz, iespējams cer, ka es to suni nositīšu. Bet es tā nevaru, Man ir bērnības trauma. Agrā jaunībā nācās novērot, kā mūsu sētas atpalikušais zēns nenosakāmu laika sprīdi mēģināja iespert kaut kādam sīkam krancim, kurš no spērieniem, reizē riedams, prasmīgi izvairījās. Nu un tas skats, kā atpalicis puika siekalām šķīstot mēģina iespert mazam sunim man atmiņā ir palicis kā kaut kas tāds, no kā nevajadzētu ņemt piemēru. Bet vajadzēja, vajadzēja suni prasmīgi aizāķēt ar kāju aiz vēdera un pārlidināt pāri ielai, kādus metrus desmit. Ja neļautos aizāķēties, tad iespert, protams, šādi trajektoriju uzķert būtu grūtāk, bet vienalga. | | 7:18p |
Nu jā! Pietrūkst man mazliet tās impulsivitātes un trakuma. Turpmāk apņemos spert visiem kaitinošajiem šuneļiem, kuri man uzbruks. Protams, ja saimnieks būs sieviete, tā pat nemēģinās ar mani kauties. Ja saimniece būs resna ķotka, tad pat negaidīšu uzbrukumu, bet pats došos klāt un speršu - vienalga būs vai nebūs tur suņa. Ar ķotkām var palamāties par jebko. |
|