| 8:31a |
gada pirmais ieraksts
Acīm patīkamais putenis pieklusīs, sniegs izkusīs, bet atmiņās palikts rūgtums, neizmantotas iespējas un nožēla. Vienīgais, kas atliks, iet pa ielu un pie sevis kā mantru atkārtot - bļaģ, bļaģ, bļaģ - bļaģ, bļaģ, bļaģ. Sevis man ir vienalga, bet pretim cita drosmei likt savu gļēvumu ir necienīgi pat man. Tā lūk! - bļaģ, bļaģ, bļaģ - bļaģ, bļaģ, bļaģ! |