Redz, ir tā. Ja mana rīcība nesakņojas manī pašā, bet kaut kādos "tā ir pareizi" motīvos, tad šādu rīcību uzskatu par neīstu, tātad sliktāku. Nē, tā nē. Ja zinu, ka vajag kaut ko darīt tāpēc, ka tā ir pieņemts, uzskatu to par spiedienu no sabiedrības, un manī mostas pretestība. Nē, ne tā. Ja man kaut kas ir jādara tāpēc, ka tā ir jādara, tad jūtos kā muļķis, kurš spēlē naivas spēles.

Kad jums, ejot iekšā pa durvīm, sievietes palaišana pa priekšu kļuva par ieradumu? Kad jums, savas jakas uzlikšana uz pleciem, sievietei, kurai ir auksts, kļuva par normālu rīcību, nevis naivu spēli?