Ne jau par to sūdzos, un ne jau tikai par to, bet drīzāk par lietām, kuras ir pareizas, un kurām ir jābūt pašsaprotamām, bet kuras ir jāmācās. Un kamēr tas nav izveidojies par pieradumu, tas šķiet kā naiva muļķa spēle. Un lai sevi nediskreditētu, varu pateikt, ka to nerakstu tāpēc, ka savos gados vēl neesmu iemācījies atvērt durvis. :) Bet atceros kā agrā jaunībā, kad to mācījos, tas šķita kā atzīšanās sev savā... pat nezinu kā lai to nosauc, bet tas rada tādu teātra sajūtu un kaunu. Kamēr tas nav par pašsaprotamu lietu izveidojies. Un tas notiek visu laiku. Tiklīdz, ko jaunu jāmācās.