mugursoma ([info]mugursoma) rakstīja,
@ 2010-10-29 19:34:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Laime
Bet kā vispār ir? Pastāv kāda kopsakarība starp to, kas cilvēkam liek justies laimīgam, un to, kam viņš vislabāk ir piemērots? Saprotu, ka laimīgs cilvēks var darbību, kura sagādā laimi izdarīt labāk ar to vien, ka pie tās ilgāk strādā, nevairās ikdienā to pārdomāt, bet var tak arī būt īsts nemākulis lietās, kas rada prieku. Tātad - vai augstāki spēki jau iepriekš mums ir devuši talantus kādā jomā un, lai mēs vieglāk šo jomu atrastu un tur paliktu, devuši mums arī laimes izjūtu, kas pavada iepriekš noteikto darbošanos?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mamuts
2010-10-29 19:49 (saite)
Esmu racionālists - "augstākos spēkus" radījuši paši cilvēki, tātad tie ir pēc cilvēka ģīmja un līdzības.
Līdz ar to var secināt, ka par laimi atbildīgs vien cilvēks pats - vai nu viņš jūtas laimīgs vai nē. Jo zemākas prasības pret dzīvi un sevi, jo vieglāk būt laimīgam.
Mūsdienu civilizācija sludina mantas kultu - jo cilvēkam vairāk piķa un mantas, jo šis skaitās laimīgāks. Bet paskaties uz bagātniekiem - glaunas mājas, panckas, tačkas, bohēma... vieni vienīgi kreņķi "ka tik kāds man to visu neatņem". Nu, nafig.
Patīk kāds darbs? dari... dod, neprasot nekā pretim. Jo tiklīdz kā sākas "a-kas-man-par-to-būs", tā seko skaudība un sirdsēsti - varēji tak paprasīt vairāk, mož iedotu.
Laime ir galvas problēma, ne maka.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-10-29 20:04 (saite)
Protams, vislabākais, kas dzīvē var notikt ir darīt darbu, kas dara laimīgu un vēl par to naudu saņemt. Bet, kas dara laimīgu? Kāpēc viens ir laimīgs kā grāmatvedis, otrs kā tēlnieks. Ja cilvēks pats, tad sanāk, ka tēlnieks var pārmesties uz grāmatvedību un kaut ko sevī izdarīt, lai arī tur būtu laimīgs. Bet reāli jau tā nenotiek. Kāds taču piedzimst vairāk ar abstrakto domāšanu, kāds ar skaitļu izpratni. Bet tāpat, labs matemātiķis var būt nelaimīgs savā jomā.

Nē, nē. Tas jautājums ir kāpēc idiots jājot uz žirafes ir laimīgs, bet viss pārējais pasaulē viņu laimīgu nedara. Ne kāds viņam ļauj to darīt, ne arī naudu par to nopelnīsi. Bet ja gribi būt laimīgs, nakts aizsegā ir jālien pāri Zoo žogam, bet dienā jāpelna nauda darot kaut ko nepatīkamu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2010-10-29 20:15 (saite)
Tak piekritīsi, ka gan tēlnieka, gan grāmatveža darbs prasa iztēli, atraisīt fantāziju? Abos vajadzīga radoša pieeja... man tēlnieka darbs šķiet garlaicīgs - skaldi nost visu lieko, varbūt Tev šķiet garlaicīga skaitļu pārbaude, nestrīdos. Bet kā viens tā otrs darbs ir vajadzīgs attiecīgai sabiedrības daļai, ne tikai pašam tēlniekam. Vai grāmatvedim.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-10-29 20:23 (saite)
Nu, bet laime bieži tak ir kaut kas irracionāls, neatkarīgs no tā vai sabiedrībai to vajag vai nē. :)

Bet mazliet nomācoši spriest par lietām, kuras tā arī neviens nav atrisinājis un diez vai atrisinās. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2010-10-29 20:57 (saite)
Indivīda laimei bieži vien ir pofig par sabiedrību - tā ir tīri indivīda laime. Bet pārējos gadījumos indivīda laime ir tad, ja šis apzinās, ka ir paveicis kaut ko labu un sabiedrībai vajadzīgu.
Kā vienā, tā otrā gadījumā laimes sajūta ir tieši indivīdam - tātad, kamēr neiemācīsies justies laimīgs, tikmēr arī nebūsi laimīgs. Wot es, piemēram - pašlaik esmu pielējies ar mājas vīnu tā kā kuilis, savu kāsu dakterēdams da Dr. Hausu skatīdamies, ij jūtos laimīgs - gluži kā kad kuilis dubļu peļķē gulēdams. :D Tak piekritīsi - sabiedrībai no tā ne silts, ne auksts. A man gan labi. :D Ij Tev varu kaut ko dziļdomīgu uzrakstīt (tas nekas, ka rīt, skaidrā prātā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2010-10-29 20:59 (saite)
Nujā, ne to taustiņu nospiedu... :D
... rīt skaidrā prātā es varbūt (VARBŪT!!!) visu šito lasīšu ij domāšu: Боже, опят напилсья... :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-10-29 21:06 (saite)
Vo, vo. Man ar pielieties un piedalīties sarunās ar citiem tādiem pašiem ar laimi sagādā. Domāju, ka jāpaliek pie jau pārbaudītām vērtībām. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2010-10-29 21:09 (saite)
O! A Tev ir, ko iešņabot? :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-10-29 21:13 (saite)
Kaut kāds bērzu sulas vīns plauktā stāv, bet labāk audzēšu šam grādus. Nav jau obligāti tagad jāšņabo. Man pietiek, ka esmu atrisinājis laimes problēmu - laime ir alkoholā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2010-10-29 21:14 (saite)
Ne vienmēr.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-10-29 21:15 (saite)
Ev! Kas notika? Kāpēc taisi plaisas manā jaunajā pārliecībā? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2010-10-29 21:36 (saite)
Tapēc, ka Tev radīsies maldīga pārliecība, ka problēmas atrisināšanai pietiek ar kārtīgu pieliešanos.
Na-a, alkohols ne vella neatrisina problēmas. Nu labi, dažreiz - kad vajag naturāli kādam ņergam ielauzt degunu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2010-10-29 21:51 (saite)
Labi, tagad pastāsti kā tas ir kad tēlnieks atskalda visu lieko.
Kā ar bronzu? To arī skalda? Vai kā? Es, vot, no šitā neko nesaprotu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2010-10-29 22:04 (saite)
Bronzu izkausē un atlej formītē. Manuprāt. Jo es ar' no tēlniecības nekā lāgā nezinu. :DDD

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2010-10-29 22:10 (saite)
Ah atlej! A kur formīte rodas? Brrr, toč neko nesaprotu. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]alison
2010-10-29 20:07 (saite)
droši vien ka jā, ja vien tā darbošanās, kas rada laimes sajūtu nav, piemēram, labi un efektīvi zagt radio no mašīnām :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-10-29 20:21 (saite)
Redz, šeit pat nav runa par to laimi, kas rodas no citu atzinības, no spējas, piemēram, zagt nepieķertam. Tas viss ir otršķirīgi. Bet par laimi, kaut zagt automagnetolas, kas ir tīra. Kuru pats cilvēks izjūt kā kaut ko tīru, tieši viņam paredzētu. Nu, un ja tāda ir, vai pie tās pieķerties? No vienas puses, jā, pieķerties. Protams, ka jā. Tad tā laikam arī ir atbilde, ka jā. Ja Tu esi atradis lietu, kas tevi dara laimīgu, tad tā ir jādara. Jo būt laimīgam, tak ir visu cilvēku kvēlākā vēlēšanās. :)

Bet par to, vai laime norāda uz to vai šī joma ir paredzēta tieši viņam, viņš tur būs vislabākais, atbildes nav. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2010-10-29 22:48 (saite)
Varbūt tas viss ir atkarīgs no hormonu un citas ķīmijas līdzsvara organismā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-10-29 23:23 (saite)
Bet sajūta, ka tam ir kaut kāds cēlāks iemesls. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2010-10-29 23:24 (saite)
Varbūt ir, varbūt nav, to neviens šobrīd nezina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]f
2010-10-31 21:18 (saite)
darbs, kas tev sagādā prieku un ko tu vēlies darīt, ir universāli radīts tieši tā, lai tev tas ietu no rokas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mugursoma
2010-10-31 21:19 (saite)
Tas ir lieliski! ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?