Indivīda laimei bieži vien ir pofig par sabiedrību - tā ir tīri indivīda laime. Bet pārējos gadījumos indivīda laime ir tad, ja šis apzinās, ka ir paveicis kaut ko labu un sabiedrībai vajadzīgu.
Kā vienā, tā otrā gadījumā laimes sajūta ir tieši indivīdam - tātad, kamēr neiemācīsies justies laimīgs, tikmēr arī nebūsi laimīgs. Wot es, piemēram - pašlaik esmu pielējies ar mājas vīnu tā kā kuilis, savu kāsu dakterēdams da Dr. Hausu skatīdamies, ij jūtos laimīgs - gluži kā kad kuilis dubļu peļķē gulēdams. :D Tak piekritīsi - sabiedrībai no tā ne silts, ne auksts. A man gan labi. :D Ij Tev varu kaut ko dziļdomīgu uzrakstīt (tas nekas, ka rīt, skaidrā prātā