Esmu racionālists - "augstākos spēkus" radījuši paši cilvēki, tātad tie ir pēc cilvēka ģīmja un līdzības.
Līdz ar to var secināt, ka par laimi atbildīgs vien cilvēks pats - vai nu viņš jūtas laimīgs vai nē. Jo zemākas prasības pret dzīvi un sevi, jo vieglāk būt laimīgam.
Mūsdienu civilizācija sludina mantas kultu - jo cilvēkam vairāk piķa un mantas, jo šis skaitās laimīgāks. Bet paskaties uz bagātniekiem - glaunas mājas, panckas, tačkas, bohēma... vieni vienīgi kreņķi "ka tik kāds man to visu neatņem". Nu, nafig.
Patīk kāds darbs? dari... dod, neprasot nekā pretim. Jo tiklīdz kā sākas "a-kas-man-par-to-būs", tā seko skaudība un sirdsēsti - varēji tak paprasīt vairāk, mož iedotu.
Laime ir galvas problēma, ne maka.