Zinu, ka rīt līs, bet nenesas prāts uz varoņdarbiem. Pārstādiju dažas papardes, uztaisīju pāris ļ.šķības apdobes, sēžu šūpuļkareklī un domāju, ko iestādīt vidējai dobei gar malām, kas pa mēnesi izaugtu puslīdz un būtu nolasāms kā norobežojums, lai sugas, kuru laikam cibā vairs nepieminēšu, pārstāvis mācītos robežas. Līdz šim tas nav nācies grūti, except kaķis, jo nu - kaķis.
Tai dobei pagāšruden pieraku trijstūri ar pujenēm un tur atkal viss fenšuj ir izjucis.
Baigi labas kā malas ir lavandas, bet negribas ko tik striktu un arī ne permanentu. Sāpīgākā ir mala ar platlapu pulkstenītēm, gribētos, lai izzied nenobradātas. Sētiņas pirkt negribu, bet pretkaķa parastie mietiņi no pavasara krūmapgriešanas ir ar traumatisma risku.
Vēl nav laputis uz rozēm. Šogad gan viss kavējas, arī kokveida peonija ne tuvu nezied, bet utis ir bijušas jau aprīļa vidū. Šogad ik pārdienas pa pakšiem sarauju strutenes un saplūkatas sametu ap rozēm. Pa pakšiem vairs nav, būs jāiet pa rajonu.
Strazdiem šorīt sīkais bij iz* (nezinu kāds darbības vārds) no būra, pusdienu glābu. Noķēru kaimiņu šķūnī (likās, ka baidās no gaisamas. Piedzirdīju, mazliet izdevās iebarot olu ar šprici, atguva balsi. Izskatās, ka ir uzlidojis beidzot zarā un pārvietojas. Mož nenosprāgs, ja vārna nenorīs. Kaķi ārā nelaižam.
Tik forši, ka beidzot ir tik silta diena, ka var sēdēt šortos un domāt, cik ļoti man patīk mans dārzs, lai arī cik neperfekts pēc standartiem.
Nolēmu beigt tēlot Sīzifu un ļaut pienenēm augt. Man jau tā zied daudz “nezāles”, dažas pat dobēs, tad lai jau ir, jo nav nekāda rezultāta no tiem izdurtajiem kilogramiem
Ik gadu.
Nojumes galā zīlīšu būrī vislaik spalgi zāģē, bet tur lenķis tàds, ka nekā nevar ielūrēt un redzēt, cik mazie knābeļi.
Vajadzētu vel pārstādīt salvijkrūmu, bet baig labi sēžas.
Tai dobei pagāšruden pieraku trijstūri ar pujenēm un tur atkal viss fenšuj ir izjucis.
Baigi labas kā malas ir lavandas, bet negribas ko tik striktu un arī ne permanentu. Sāpīgākā ir mala ar platlapu pulkstenītēm, gribētos, lai izzied nenobradātas. Sētiņas pirkt negribu, bet pretkaķa parastie mietiņi no pavasara krūmapgriešanas ir ar traumatisma risku.
Vēl nav laputis uz rozēm. Šogad gan viss kavējas, arī kokveida peonija ne tuvu nezied, bet utis ir bijušas jau aprīļa vidū. Šogad ik pārdienas pa pakšiem sarauju strutenes un saplūkatas sametu ap rozēm. Pa pakšiem vairs nav, būs jāiet pa rajonu.
Strazdiem šorīt sīkais bij iz* (nezinu kāds darbības vārds) no būra, pusdienu glābu. Noķēru kaimiņu šķūnī (likās, ka baidās no gaisamas. Piedzirdīju, mazliet izdevās iebarot olu ar šprici, atguva balsi. Izskatās, ka ir uzlidojis beidzot zarā un pārvietojas. Mož nenosprāgs, ja vārna nenorīs. Kaķi ārā nelaižam.
Tik forši, ka beidzot ir tik silta diena, ka var sēdēt šortos un domāt, cik ļoti man patīk mans dārzs, lai arī cik neperfekts pēc standartiem.
Nolēmu beigt tēlot Sīzifu un ļaut pienenēm augt. Man jau tā zied daudz “nezāles”, dažas pat dobēs, tad lai jau ir, jo nav nekāda rezultāta no tiem izdurtajiem kilogramiem
Ik gadu.
Nojumes galā zīlīšu būrī vislaik spalgi zāģē, bet tur lenķis tàds, ka nekā nevar ielūrēt un redzēt, cik mazie knābeļi.
Vajadzētu vel pārstādīt salvijkrūmu, bet baig labi sēžas.
lai labi pasēžas.
pēc manas pieredzes (un es agrāk izmēģināju arī ne videi draudzīgos variantus , shameonme) profilaktiski nekas nestrādā, pat, ja esošos noindē, nākamā dienā ir jauni.
tā nu es brutāli spiežu
rozēm es tiešām par visefektīvāko esmu atzinusi katru rītu apčubināt, tas ir, ēēē, apspiest utis uz pumpuriem ar ziepjūdeni.
plūmēm uzlaižu karčeru, nezinu, cik jēga, bet pašai padarīta darba sajūta.
jasmīniem tās utis ir "iekšā"un tur man toč negribas neko pūst , ja pati tur esmu, aplaužu jaunos dzinumus un tad parasti baig tālāk neaiziet
Tās strutenee palīdz? Baigi inčīgi
ko man bij zaudēt, padomāju, un acīmredzot toč strādā, ja Au saka, ka viņai ušu pilns.
pāris dienas nebiju svaigas strutenes uzmetusi, vakar uz 4 dzinumiem atradu dēdējmātītes , visas nospiedu, salasīju pēdējās strutenes, šodien neredzēju ne uz stāda. (man ir kādas 15+)
es biju mēģinājusi ar kosu, struteņu, nātru, tomātu lapu uzlējumiem, bet laikam, kad jau ieviešas, tad ir pakaļā, bet strutene kā indīgs augs, iespējams, ož kā nelabvēlīga mītnes vieta dējējutīm.
uz plūmes kaimiņos redzu, ka jau ir pakaļā, arī jasmīiem tik daudz strutenes nevarēšu dabūt, tur nāksies tomēr lauzt dzinumus un zaļās ziepes, tāpat ar klemāšiem (kāds ir normālais vārds latviski? mežvīteni es vienmēr domāju kā mežvīnu)
bet man reāli po, tas var būt ar homeopātisksī placebo, ka tikai to lapušu nav vēl :D
https://youtu.be/CULTYZ4-2OU
Spainī smukinierūgusi pieneņu virca 3 nedēļas, jāsaņemas iet izlaistīt, pie lietainas dienas, lai smaka ātrāk noskalojas
Strutenes saplūkāt uz rozēm - rīt mēģināšu. Mums pilns ar strutenēm.
Dobju malās varbūt var kaut ko no akmeņdārzu floras, laimiņus, akmeņlauzītes un Co? Ja arī kāds tur iekāps, nebūs liels nomīņājums.
Interesanti ar suņu dobes sajūtu. Manai māsai ir kucīte, jauks, bet nu pilnīgi neaudzināts suns. Gandrīz neko no tā, kas būtu jāmāk labi audzinātam sunim, viņa nedara. Izņemot dobju godāšanu. Dobēs viņa nekāpj, izskatās, ka saprot, kur ir kas.
Pie manas mammas, kur ir dārzeņu dārzs vagās, nav nekādas izpratnes.