rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
pirmo reiz kapos satiku pumpīšandreju, kuru ES nekā nevarēju piespiest iedot ūdeni. that was a first, man likās,ka es ar jebkuru tikšu galā

iešāvusi roku laistīšanā ar mēslojumu,izveicu to pašu dārzā un pēc tam nolaisīju puskīlō gliemežu (bet uzsvars ir nevis svarā,bet skaitā, tur čupa bija 1-2mm diametrā, kropļi sīkie)

jāsāk pļaut mauriņš, kautkāda dzeltenziedu figņa iemetusies un zem tās riebīgie ložņas tusē uz nebēdu
  • tā, tā - vai varētu lūdzu sīkāk par tiem gliemežiem un brīnumlīdzekli, ar kuru jamos zarazņikus var nolaistī prom?
    • ha! lasām to,ko gribam izlasīt

      kā diplomēts karavīrs cīņā ar gliemjiem 6 gadu garumā, lieku roku uz sirds un saku - brīnumlīdzekļa nav, ir tikai roku veiklība.

      rīta rasa/ vakara lietus/ dārza laistīšana + piena pudele un sakumpusi mugura.
      nevienas granulas, alus, pelni vai kas vēl neko nedod, parasts slapjums uz augiem (nu,un nav saules) un aidā!
    • ja nopietni, tad tiešām pa šiem gadiem populācija ir gana samazinājusies, bet kamēr būs visādas īves, pujenes, un citi zem kā slēpties, viņi paliks, bet ja kādreiz es varēju nolasīt 3 litrus vienā vakarā, tad tagad puslitrs ir maksimums.
      • tu vienkārši laisti, lai viņi lien ārā un tad lasi nost? Vai pareizi sapratu?

        /es šita lasīju agrāk naktsgliemežus - pret tiem labi līdz arī kaisīt virsū sāli - vai vismaz viņu alās, uz viņu ceļiem un tml. - izdeāli, ja rupjo, vēl labāk to, ko ziemā kaisa - tā tik žigli neizšķīst... - ar mājiņgliemjiem man šitas kaut kā nepadodas - vairojas viņi piecdesmitatoņu hidras galvu ātrumā kā minimums :(( /
        • nemēģināšu izlIEkties čaklāka kā esmu - primāri cenšos pēc lietus, bet var arī palaistīt

          tur jau jautājums par platību - man ir zem 800m2 + zālāja vidū viņi gluži nav, līdz ar to , noeeju pa perimetru,kur krūmi, ap hostām, pujenēm un dienziedēm, un viss.

          vairojas jau jā, bet ja regulāri lasa - es pēc savas pieredzes saku,ka ir rezultāts. protams, vienmēr atlīdīs no kaimiņiem, bet tomēr mazāk. kādas man hostas mežģīņotas bija uz rudeni agrāk un tagad - ir starpība.
    • nu, mūsējie pagājušajā gadā dobēs bēra kafijas biezeņus, lai viņiem no kofeīna sirdstrieka. kā gan tas beidzās nezinu
      • mana pieredze- nekādas jēgas. es tiešām nezinu,ko es nebūtu izmēģinājusi
        • Kola?

          Par gliemežiem nezinu, bet pret kurmjiem labi līdz čurāšana viņu alās:) Draudzenes vīrs šādi uzsāka kurmjiem demonstrēt, kurš te saimnieks, tad sāka virs caurumiem čurināt savus bērnus un tad jau dārza ciemiņi zināja, ka pa maziņam jāiet uz rakumiem, ne tualeti. Izskatās, kopīgiem spēkiem kurmjus esam pārliecinājuši.
          • kola ir laputīm.

            kad viņi slēpjas,tad tāpat nav nopūšami, a ja ir redzami - drošākais nolasīt

            par laimi kurmji mani piemeklē tikai kapos. (šodien kā reiz bija jauns rakums, aiznesīšu līdzi to čurājamo, lai cik vēlu mēs ar suni ietu, vienmēr kāds ļaužs atrodās.)
          • un tad atnāk ūdensžurkas vai maijvaboļu kāpuri. diezgan grūti izdresēt dabu pa savam, spītīga, maita.
            • Jā. Bet pietuvoties mazam līdzsvariņam var mēģināt:)
              Mums te ierindā ar gliemežiem un kurmjiem ir vēl zaķi. Īsts zaķu karapulks, kurš ir visur un (no)ēd visu.
              • iedomājos kā viņi tā braši un skanīgi maršē :)

                bet lai arī viena daļa liek pieņemt lietu kārtību kāda tā ir, otra tomēr skumst par mežacūku izraktajiem tomātiem vai žurku nograuztajām ābelēm, tiesa.
Powered by Sviesta Ciba