pirmo reiz kapos satiku pumpīšandreju, kuru ES nekā nevarēju piespiest iedot ūdeni. that was a first, man likās,ka es ar jebkuru tikšu galā
iešāvusi roku laistīšanā ar mēslojumu,izveicu to pašu dārzā un pēc tam nolaisīju puskīlō gliemežu (bet uzsvars ir nevis svarā,bet skaitā, tur čupa bija 1-2mm diametrā, kropļi sīkie)
jāsāk pļaut mauriņš, kautkāda dzeltenziedu figņa iemetusies un zem tās riebīgie ložņas tusē uz nebēdu
iešāvusi roku laistīšanā ar mēslojumu,izveicu to pašu dārzā un pēc tam nolaisīju puskīlō gliemežu (bet uzsvars ir nevis svarā,bet skaitā, tur čupa bija 1-2mm diametrā, kropļi sīkie)
jāsāk pļaut mauriņš, kautkāda dzeltenziedu figņa iemetusies un zem tās riebīgie ložņas tusē uz nebēdu
Par gliemežiem nezinu, bet pret kurmjiem labi līdz čurāšana viņu alās:) Draudzenes vīrs šādi uzsāka kurmjiem demonstrēt, kurš te saimnieks, tad sāka virs caurumiem čurināt savus bērnus un tad jau dārza ciemiņi zināja, ka pa maziņam jāiet uz rakumiem, ne tualeti. Izskatās, kopīgiem spēkiem kurmjus esam pārliecinājuši.
kad viņi slēpjas,tad tāpat nav nopūšami, a ja ir redzami - drošākais nolasīt
par laimi kurmji mani piemeklē tikai kapos. (šodien kā reiz bija jauns rakums, aiznesīšu līdzi to čurājamo, lai cik vēlu mēs ar suni ietu, vienmēr kāds ļaužs atrodās.)
Mums te ierindā ar gliemežiem un kurmjiem ir vēl zaķi. Īsts zaķu karapulks, kurš ir visur un (no)ēd visu.
bet lai arī viena daļa liek pieņemt lietu kārtību kāda tā ir, otra tomēr skumst par mežacūku izraktajiem tomātiem vai žurku nograuztajām ābelēm, tiesa.