jau kuro dienu man ap 10 - kas ir 3,5 stundas pēc celšanās un pāris nostrādātām, uznāk nenormāls lūziens, tā,ka nevar safokusēt acis un galva nokrīt uz klaviatūras.
nesaprotu,kā ar to cīnīties.
nelīdz ne kafija, ne pastaigāt, ne auksts gaiss.
nesaprotu,kā ar to cīnīties.
nelīdz ne kafija, ne pastaigāt, ne auksts gaiss.
TAS sindroms.
JA pasnauž,tad viss ir čikiniekā.
Vienmēr man nācis lūziens ap to laiku.
Vai nu ir rīta cilvēks, vai nav. Labāk lai nav. :D
Te ir mans pierādījums tam, ka fakjū visiem tiem, kas saka, ka to varot iemācīties, jāpierod 'n' šit.
:D
Viktorēē!!
tu vari sevi piespiest celties. bet nevari sākt to mīlēt.
man ideāli būtu,ja darbs sāktos kādos 11. nē, 12.
dievamveselīgumam tīkamu darbu, sākot dienu ar hurmunāku pusstundu ar kājām uz darbu, vaidzētu tak atmosties, bet nē, pastrādā stundu,pusotru, un sāc klanīties
Tas bija absolūti mani iznīcinošs posms, tā ka jūtu līdzi
staipīšanās/joga/pastaiga
iet ātrāk vakaros gulēt
staipīšanās nelīdz, no rīta nostaigāju 4 km, ātrāk aiziet gulēt nav laika, bet es miegu ciet arī,ja noguļu savas 8 stundas
ā, nu skaidrs, tu nostaigā, glikoze no aknām un muskuļiem patērējas, uzēd, insulīna līmenis augšā, nogurums un snaudiens klāt. pavisam nopietni, piekod olu vai kaut ko citu, kur daudz olbaltumvielu/proteīna. nevis hurmu, bet jogurtu ar riekstiem, ja akurāt negribās olas ēst.