vakar paspēju atbraukt un darba pa gaismu un pa gaismu izgājām skriet.
aplauziens nr. 1 - baigi daudz visādu skrējēju un visi baigi noķūnējušies. hallo? es esmu vienīgā,kas skrien nespecjālā sportatērpā vai, pareizāk sakot, kam vispār nav sportatērpa, except termoveļa apakšā? (hmm, ko domā diez mana zemapziņa, es vispirms uzrakstīju 'pornoveļa')
aplauziens nr.2 par to pašu tēmu - sporta ļifčiks nepavelk skriešanu, visu laiku man galvā skanēja burvīgi liriskā dziesma "astoņos no rīta meitene skrien krosu ap upi es stāvu malā un skatos kā....".
jautājums tātad - srsly? ja es gribu skriet man pat specjāli apakšveļa jāpērk, nu, pieņemot,ka drošvien ir kāda ūberkruta korsete,kas to visu notur vietā , atbrīvojot no domas,ka vēl pēc kilometra visas spaniela ausis nokritīs nafig.
aplauziens nr.3 - es vabše neko no šitās padarīšanas nesaprotu - cik daudz, cik ilgi, cik ātri, ko pēc tam. Vakar, piemēram, ieskrējām mežaparkā, es sapratu,ka man ar 20 minūtēm pietiks un tad mēs stundu ātri gājām, bet vai tas ir ok un varbūt vispirms vajag ātri iet un tad skriet?
apaluziens nr.4., kas šobrīd besī visvairāk - man nupat kā reiz sāk beigt sāpēt kājas, un es padomāju,ka es jūtos labi, un tad protams, ieradās sarkanarmijas diena un man atkal gribas nošauties.
3. - vispirms vajag iesildīties, tikai tad skriet. un es neesmu spečuks attiecībā uz slodzi un ilgumu, bet skrienu tā, kā man ir ērti, un lai varu izkontrolēt elpu, a ilgums - nu, kad mugura ir slapja, viss notiek, - tas parasti aizņem 20 minūtes :)
sākšu skriet, kad paliks siltāks.
Ja tas nav speciālais ātruma treniņš, normāli ir skriet tā, lai vienlaikus varētu arī sarunāties.
Kas attiecas uz visādām dienām - vairumā gadījumu skriešana uzlabo pašsajūtu. Spazmas mazinās gandrīz visām sievietēm. Otrajā dienā nevajadzētu pārspīlēt ar slodzi, jo ilgstoša skriešana var pastiprināt asiņošanu.
Sports nekad nav bijis mans draugs un šos savus esošos aksesuārus es pat neatceros , kur pirku. drošvien jāiet uz kautkādiem 100%sportiem jeb kāviņitur saucas?
katrā ziņā, paldies par info.
-) sākumā ir ļoti viegli visu darīt "uz dullo" un nodarīt sev vairāk ļauna kā laba. es tagad visiem draugiem, kuri tikai sāk skriet, iesaku paņemt kaut ko no RunKeeper fitnes classes: http://runkeeper.com/search/fitness-cla
Īsā atbilde uz Tavu jautājumu: 20 minūtes pirmajā reizē ir gandrīz par daudz [neskaties, ko te raksta kaukau, qgmr101, mth, observer vai arc - mēs visi skrienam jau vairākus gadus un visi ir sākuši ar 15-20 minūtēm, ja vien nav bijuši sportisti skolā].
Kā RunKeeper ir minējuši, vingrinājumi neietver warm-up vai cool-down. Respektīvi, ja vingrinājums ir kaut kas vairāk par staigāšanu vai ļoti lēnu skriešanu (jogging), tad gan pirms, gan pēc tā vajadzētu 5 minūtes iesildīties / atsildīties ļoti lēni skrienot (kas ir ļoti lēni, katram ir individuāli, bet es savos iesildīšanās kilometros skrienu gandrīz vai lēnāk nekā varētu ātri paiet).
- pa inventāru: par meiteņu specifisko inventāru neko nezinu, bet, ja tu skrien pa asfaltu, tad pat sākumā nevajadzētu skriet pašās plānākajās sporta čībiņās, lai neatdauzītu ceļus. līdz 5km un relatīvi lēnam skrējienam derēs jebkuri sporta apavi ar biezāku zoli.
- lai nesāpētu kājas ir vitāli svarīgi pēc jebkura skrējiena izstaipīties. es pēdējā laikā staipos pat pēc saviem lēnajiem un īsajiem skrējieniem (viss ir relatīvs, lēni un īsi tie ir man: 4-5 reizes īsāki par manām garajām distancēm un par 2-3 minūtēm uz kilometru lēnāki nekā es skrienu sacensībās). Ja korekti staipās un necenšas katrā skrējienā izveikt nevajadzīgus varoņdarbus, tad, sākot ar kādu 3.-4. skrējienu, nekam nākamajās dienās vairs izteikti sāpēt nevajadzētu. Par staipīšanos - vislabāk, lai Tev kāds skrējējdraugs parāda, bet youtube arī ir pilns ar visādiem video, teikism, šo: http://www.youtube.com/watch?v=oD4aJN8I
lai veicas!
vakar darīju tā,ka vispirms pusotru stundu ar suni nostaigājāmies un tad nosrkēju svus 3 km - ātrāk nekā iepriekšējās dienās, bet praktiski neaizelšoties un šodien kājas nemaz vairs nesāp, jēee. no tiem staipīšanās vingrinājumiem es vienu tikai nedarīju, paldies par ierādīšanu.
skrējējdraugu man nekādu nav, nu, šefs kautko darās, bet tas jau tādā pavisam nopietnā līmenī, tā,ka nāksies vien Tev mani vēl kādreiz pakonsultēt :)
pie tās rankīpera shēmas es tomēr nebūšu gatava pieturēties, jo tad man būs sajūta,ka mani ierobežo. (piedod, rakstura dīvainības) bet baigi forsēt neko netaisos, vakar bija baigi laba sajūta.
ja ir kādi jautājumi - droši: iespēju un savu zināšanu robežās atbildēšu.