vakar paspēju atbraukt un darba pa gaismu un pa gaismu izgājām skriet.
aplauziens nr. 1 - baigi daudz visādu skrējēju un visi baigi noķūnējušies. hallo? es esmu vienīgā,kas skrien nespecjālā sportatērpā vai, pareizāk sakot, kam vispār nav sportatērpa, except termoveļa apakšā? (hmm, ko domā diez mana zemapziņa, es vispirms uzrakstīju 'pornoveļa')
aplauziens nr.2 par to pašu tēmu - sporta ļifčiks nepavelk skriešanu, visu laiku man galvā skanēja burvīgi liriskā dziesma "astoņos no rīta meitene skrien krosu ap upi es stāvu malā un skatos kā....".
jautājums tātad - srsly? ja es gribu skriet man pat specjāli apakšveļa jāpērk, nu, pieņemot,ka drošvien ir kāda ūberkruta korsete,kas to visu notur vietā , atbrīvojot no domas,ka vēl pēc kilometra visas spaniela ausis nokritīs nafig.
aplauziens nr.3 - es vabše neko no šitās padarīšanas nesaprotu - cik daudz, cik ilgi, cik ātri, ko pēc tam. Vakar, piemēram, ieskrējām mežaparkā, es sapratu,ka man ar 20 minūtēm pietiks un tad mēs stundu ātri gājām, bet vai tas ir ok un varbūt vispirms vajag ātri iet un tad skriet?
apaluziens nr.4., kas šobrīd besī visvairāk - man nupat kā reiz sāk beigt sāpēt kājas, un es padomāju,ka es jūtos labi, un tad protams, ieradās sarkanarmijas diena un man atkal gribas nošauties.
vakar darīju tā,ka vispirms pusotru stundu ar suni nostaigājāmies un tad nosrkēju svus 3 km - ātrāk nekā iepriekšējās dienās, bet praktiski neaizelšoties un šodien kājas nemaz vairs nesāp, jēee. no tiem staipīšanās vingrinājumiem es vienu tikai nedarīju, paldies par ierādīšanu.
skrējējdraugu man nekādu nav, nu, šefs kautko darās, bet tas jau tādā pavisam nopietnā līmenī, tā,ka nāksies vien Tev mani vēl kādreiz pakonsultēt :)
pie tās rankīpera shēmas es tomēr nebūšu gatava pieturēties, jo tad man būs sajūta,ka mani ierobežo. (piedod, rakstura dīvainības) bet baigi forsēt neko netaisos, vakar bija baigi laba sajūta.
ja ir kādi jautājumi - droši: iespēju un savu zināšanu robežās atbildēšu.