Dzintra čoms ([info]mranarhs) rakstīja,
@ 2021-02-03 11:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Teoloģija
Kāpēc kāds vispār varētu gribēt ticēt dieva eksistencei?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]snauts
2021-02-04 12:55 (saite)
Ja tev dzīvē ir izkritušas vissliktākās kārtis, tu esi neglīts, dumjš un vēl nabadzīgs ar draņķīgu veselību un mentālajām traumām. Ticēt dievam manuprāt ir vienīgais veids kā sadzīvot ar fundamentālu un nelabojamu dzīves netaisnību.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mapats
2021-02-04 13:21 (saite)
Romas pāvesta psiholoģiskais un fiziskais portrets :).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2021-02-04 13:24 (saite)
Tas ir domu eksperiments, iedomājies sevi pasaules vis-vis-vis-neveiksmīgākā cilvēka vietā, no visa, ko dzīve ir spējīga cilvēkam dot, tev nav absolūti nekā. Nu un ko tu iesāku?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mapats
2021-02-04 13:52 (saite)
1. Visvis ir miris, jo visvis.
2. Ja tā, ka galīgi nekā un bez variantiem. Man gribētos teikt, ka tā nemēdz būt, bet ticība šādā brīdī noteikti var palīdzēt palikt cilvēkam, gan kā mierinājums, gan par spīti tam, ka Dievs iedalījis tik nožēlojamu stiķi.
3. Varu teikt par sevi savā situācijā. Es sāktu darīt to ko varu, ar rūgtumu, ar dusmām, ar vajadzību izdzīvot, vai nodzertos, vai kautkas pa vidu.

Domu eksperimentam var būt vairākas galējības. Jauns, skaists, gudrs, veiksmīgs, laimīgs cilvēks, kurš pateicas Dievam, par to kas ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2021-02-04 14:37 (saite)
Iespēja dzīvē kārpīties uz priekšu un ārā arī ir kārts, kas var netikt iedalīta. Šis gan nebija mājiens, ka reliģija ir domāta tikai likteņa pabērniem. Man piemēram šķiet, ka man ir dzīvē ir viss ko vajag, bet nekas no tā nesniedz gandarījumu. Es redzu kā reliģija varētu atrisināt vairākas manas problēmas, bet es esmu bijis ateists pārāk ilgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mapats
2021-02-04 15:33 (saite)
Agrāk cilvēkiem ar sliktu dalījumu nācās kārpīties, vai nosprāgt renstelē, ja slikti sanāca, bet nedrīkstēji pats aiziet, jo grēks un elle. Mūsdienās nekādu problēmu, ir pat cenrādis. Pirms kristietības arī varēji pats izvēlēties savu ceļu, bet dzīvīgums bija daudz spēcīgāks, kā tagad, kad ir tik daudz iespēju dzīvot.

Par pievēršanos reliģijai labāk runāt ar zinātāju, es izvēlētos kādu sirmu katoļu mācītāju un aizbrauktu pie viņa uz baznīcu, apsēstos solā un aprunātos. Bet tā kā man ir problēma ar autoritātēm, tad organizēta reliģija un obligāta pielūgšana nav priekš manis. Es šobrīd eju savu ceļu kur mierīgi sadzīvo karma, Dieviņš, Sliktais, meža Māte un rūķi, ja satikšu kādreiz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?