kamēr mēle nemežģās
kas man vislabāk patika nedēļas sākuma galvenā raksta (
http://ksenijakomente.lv/mediju-atbildiba-ka-ksenija-par-dziednieci-kluva) sakarā - redz, ir viens tāds teikums, kas mani pastiprināti kaitina. vai varbūt ne teikums, bet konstrukcija, vai kā nu mēs to sauktu. jo nu ir tā, ka es reizēm mēdzu uzēsties uz lietām - ielām (Tērbatas), zvaigznāju daļām un, tātad, arī teikumiem.
piemēram, ja kāds man teiktu "hei, bet kā tad tur ir ar tiem torsionu laukiem, mēs jau varam ceļot laikā vai vēl nē?" vai kādu citu bulšitu, tad tas man tā negrieztos ausīs (jo saistās pamatā ar vienkārši nezināšanu, un, nu, nu un tad, es arī lielāko daļu lietu nezinu) tik ļoti, kā "tu nevari tā vienkārši teikt, ka [..homeopātija nestrādā/..dieva nav/..whatever]".
varu teikt (it kā tas, ka esmu jau to nupat pateicis, nebūtu šim fakatm gana labs pierādījums!), tāpat kā citu viedokļu piekritēji var teikt savu sakāmo. tieši tur jau ir tā problēma, ka teikt var gluži vienkārši pilnīgi visu (ok, tā Islandes vulkāna nosaukumu varbūt nevar). un, kā raksts parāda, teikt ne tikai sejā, bet arī presē var arī klajas muļķības un melus.
un tieši tādēļ, starp citu, peer review, korektu atsauču un zinātnisku žurnālu reitingu sistēmas ir laba un nepieciešama lieta. un tieši, savukārt, tādēļ "homeopātija ne sūda neārstē" ir legit apgalvojums (
http://www.nhmrc.gov.au/guidelines-publications/cam02), uz ko "bet es youtube redzēju vienu lekciju, un lūk anonīma bloga ieraksts bez atsaucēm, kas to tikai apstiprina" nav īsti laba atbilde, tādēļ Rudzīša blogs ir bulšits, neatkarīgi no tā, vai tu tam piekrīti vai nē, un tamlīdzīgi. jo teikt dažādas lietas ir tik ļoti vienkārši un tik ļoti VAR, ka pats pateikšanas apstāklis nudien ne velna nenozīmē.