kā nu uz tām lietām skatās
nu, kas tad visiem tā pēkšņi ar tām jau pasen iznākušajām Greja krāsām? vakar walkires gānīšanās ("pilns ar salkanām seksa ainām, tik vienveidīgām, ka copy – paste poga uz autores datora laikam bija izvarota līdz nāvei"), šodien ubisunt pat divas recenzijas! proti, dāmas ("smeldze, kaisle, uzbudinājums rada atkarību no romāna, un tas notiek par spīti tam, ka romāna valoda ir lakoniska, pat sausa un raupja, liekot lasītājam iestigt dziļāk pašam savā iztēlē. Taču tieši valodas lakonisms ir tas, kas rada grāmatas varoņu jūtu kāpinājuma intensitāti", kā arī "slimīgi naturāla perversība ziņo, ka cilvēkiem patiesībā riebjas pasaule, kurā mēs dzīvojam. Iespējams, autore gribējusi pateikt, ka mūsdienu pasaulē vairs nepastāv smalkjūtība, pietāte, kāds pagātni prātā atsaucošs naivums un biklums. Lai gan nenoliedzami nevar autorei piedēvēt ko tik „gudru” (vai varbūt var?)") un kunga ("„Greja piecdesmit nokrāsas” nav nekas vairāk par bezveidīgu vārdu masu, izniekotu literāru potenciālu un, būsim reālistiski, lasītāja laiku").