Kad lidmašīna ielido vēlāk kā plānots, noparkojas pašā tālākajā galā un man ir jāiet 2 km līdz izejai, kad nokavēts vilciens un taksometra šoferis, aizverot bagažnieka vāku, iebelž man pa pauri tā, ka zvaigznītes nošķīst, kad nakts portjē ir devies gulēt un atstlēgas nav atstātas tur, kur tām vajadzēja būt un divos naktī es stāvu svešā pilsētā, skatos zvaigznēs un domāju, ka uz jautājumu: "Kā man iet?", es atbildētu - labāk par visiem. Jo karma "is a bitch" un nākamajā dienā viesnīcas īpašnieks kompensēja manas ciešanas ar kaudzi skaidras naudas, kas tika iztērēta klubā, kur dienvidāfrikas muzikanti spēlēja pasakainas jazz perkusijas, pavāri pasniedza lieliski pagatavotas jūras veltes un vecais labais rīzlings bija atdzesēts līdz ideālai temperatūrai. Un pēc pastaigas pa vecpilsētu, viskijs, kas desmit gadus turēts jaunās baltā ozola mucās, pabeidza savu pozitīvo darbu. Arī nākamajā vakarā nepatīkamās atmiņas tika apēstas kopā ar jūras veltēm un skalotas nost ar sausu sidru, un punktu visam pieliks spēcinoši daikiri un mojito kokteiļi, ko malkoju šobrīd.

Prozīt!