Once Upon a Time in Hollywood
Patika, jo gara, jo niansēta, jo bez steigas un ļāva sajust nianses. Ja salīdzinam ar "traditional action", kas ir kā kaislīgs drāziens, šī bija niansēta erotika un maigošanās līdz kulminācijai un vēl fantastiska pēcspēle, kura ļauj vaļu fantāzijai. Bija fantastiski kadri, kad es skatījos un domāju - fak, kā tā var izplānot un novadīt kameru. Bija kadri, kuros piedomāts pie vissīkākajām detaļām (kā piemēram eļļu ēdošs V8 - nevis vienkārši dūmi, bet tieši tas zilais un pēc piedeguma smaržojošais, kas sajaucas ar benzīna dūmiem). Un paviršība/absurdums slepkavības ainās - tas protams Tarantīno rokraksts. Jo slepkavība nav galvenais, bet bez tās (tā pat kā sexā bez kulminācijas) nav jēga nekam - ne pirms, ne pēc.

Ir protams arī otrs skaidrojums - es reizēm asociēju sevi ar piņājošu četrdesmitgadnieku, kurš neredz savas veiksmes un iespējas. Tāpēc jābrauc brīvdienās uz laukiem un jāatrod mans ugunsmetējs.