Es arī neesmu, pat ne amatieris, bet kad iedomājos- ir dekorācijas, ir personāžs, kurš iet caur tām un ir kamera, kas seko viņa gājienam un katra sekunde tajā kadrā ir tāda, ka gribas atlaisties klubkrēslā un noelsties - ahhhh....

Un tā ir ar jebkuru profesiju, sākot no sētnieka,kurš filigrāni, profesionāli un eleganti savāc rudens lapas, beidzot ar zinātnieku, kurš spēj iedomāties, iztēloties un aprēķinās Higsa Bozonu. Skatos, klausos un priecājos.