About this Journal
Current Month
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
Mar. 27th, 2019 @ 10:14 am (no subject)

Vakar ar draudzenēm pasēdējām kafejnīcā virs Stockmann. Sākumā bijām gribējušas iet uz Gastrotirgu, bet tur kā reiz gatavojās tam modes pasākumam, tā kā nācās operatīvi dislocēties. Bet nu tur augšā man patīk - mierīgāk nekā daudz kur citur Rīgā. Draudzenīte gaida bērniņu, tad nu viņas abas ar otru draudzeni (jau māmiņu) runāja par bērnkopības tēmām.
About this Entry
May. 22nd, 2018 @ 08:11 am (no subject)

Šonakt sapnī redzēju, ka esmu aizbraukusi - laikam jau uz Jelgavu. Tur ir pa lielam beigušās mācības, notiek izlaidumi, gatavojas lielie tusiņi. Un tad vakarā ir jāiet uz autobusu. Mēs ejam, bet brālis ar tām meitenēm tik riktīgi pieliek soli, ka es netieku līdzi. Un es reāli nevaru lāga paiet - knapi kustos. Viņi iet, nepiefiksē, ka es esmu tā atpalikusi, neatskatās. Iejūk pūlī starp autobusiem un pazūd. Un tad es esmu viena, visi autobusi aizbrauc un man vajag tikt uz Rīgu laikam. Bet tur neviena nav. Ir kaut kāds grausts. Tad kaut kādi sveši cilvēki palīdz un aizved mani uz pilsētas centru un es aizeju uz savām vecajām kojām - istabiņu, kurā ir manas bijušās istabiņas biedrenes. Vienai es saku - šodien taču ir 23.maijs - tava dzimšanas diena - apsveicu (viņai reālajā dzīvē patiešām 23.maijā ir dzimšanas diena - bet es viņu ļoti reti kad apsveicu). Es atvainojos viņām, ka esmu tik slikta draudzene.

Un tad es pamodos un domāju par draudzību reālajā dzīvē. Un par atsvešināšanos attiecībās - ar jebko. Gan ar draugiem, gan ģimenes locekļiem, gan arī ar idejām, principiem, reliģiju. Es vakar biju aizgājusi uz katoļu dievkalpojumu. Un sapratu, ka man nu jau ir grūti, jo es lielai daļai rituālu nesaprotu jēgu. Nesaprotu jēgu sprediķim, no kura vienkārši cilvēki (domāts - es) savai ikdienas dzīvei nevar paņem līdzi nekādu atziņu. Dziedāšana gan bija forša. Bet es vispār gandrīz vai tad tuvāk Dievam jūtos, kad es esmu piezvanījusi mammai un padziedājusi viņai tautasdziesmas.
About this Entry
May. 3rd, 2018 @ 09:26 am (no subject)

Jo vecāka kļūstu, jo vairāk apjaušu, ka man aizvien vairāk dzīvē ienāk pasteļtoņi, nevis tikai baltais un melnais. Jo - kad ieskaties tādā kārtīgā melnumā, saproti, ka tas tāds radies tāpēc, ka daudzi citi viņam katrs pa drusciņai ir iedevuši melnumu. Un savukārt - kad ieskaties tādās lietās, kurās it kā vajadzētu būt pilnīgi labajam - biegās izrādās, ka tas nemaz tā nav. Un tad jūties apjucis.

Es kādreiz domāju, ka mednieki nav īpaši forši - viņi, redz, nogalina dzīvniekus. Līdz mirklim, kad es iepazinos ar kādu mednieku, kas mūs ar draudzeni izvadāja pa mežu. Viņi pieskata mežus, vāc nost malumednieku lamatas, bargā salā piebaro meža dzīvniekus. Un man sāka likties, ka viņi ir daudz vairāk rūpējas par dzīvniekiem, nekā tie zaļie, kas ziemas laikā ielaužas kažokzvēru audzētavā un tos izlaiž savvaļā (gan jau ka lielākā daļa no tiem kažokzvēriem tāpat aiziet bojā - un, iespējams, vēl mokošākā nāvē, nekā tas būtu tai audzētavā - no bada, slimībām u.c.). Vai arī tās lapsas krietni vien panīdētu laukā zaķu un sīko dzīvnieku populācijas tuvākajā apkārtnē (kuras arī ir dzīvas radības).
About this Entry
Mar. 2nd, 2018 @ 08:04 am (no subject)

Vakar iegāju fesibukā un ātri izgāju laukā. Iegāju draugos un ātri izgāju laukā. Izskatās, ka būšana sociālajos tīklos, kas nav ciba, mani visai stipri nogurdina un pat nomāc. :( Tāda sajūta, it kā es būtu nonākusi pūlī. Bet man pūļi tā ne visai, tāpēc es parasti neeju uz lieliem pasākumiem, Trakajām dienām u.t.t.
Vēl es aizdomājos - feisbukā visu laiku šēro to, ko visu cilvēki krutu nedara pasaulē - dzied, zīmē, dejo, vingro, spēlē, izpildās - vienkārši fantastiski. Bet pēc kāda laika to skatīšanās mani šaušalīgi nogurdina un vieš apātiju. Un kaut kā atsauc atmiņā filmu "Surogāti" - http://www.imdb.com/title/tt0986263/.
Laikam jāpiezvana sen nesatiktajām draudzenēm un jāsarunā tikšanās - aci pret aci. Ar runāšanu, kaut kā kopīgu darīšanu. Varbūt ar vienu draudzenīti varētu aizbraukt kaut kur pie dabas - un pastaigāt pa piesnigušu mežu, piemēram.
About this Entry
Feb. 22nd, 2018 @ 01:32 pm (no subject)

Visu dienu nāk cilvēki, zvana telefons, simts un viena lieta. Un šodien vēl sarunāts iet ciemos pie draudzenes. Nu, neko.
About this Entry
Sep. 30th, 2015 @ 07:37 am (no subject)

Vakar ar draudzenītēm satikāmies tādā foršā vietā kā "Parunāsim", kas atrodas Vecrīgā tieši blakus Jēkaba katedrālei. Tiešām dikti jauka vieta, lēta gan nav, toties kūkas, kafija, kā arī tie daži ēdieni, kurus viņi piedāvā uzēst pirms kūkas, ir tiešām garšīgi. Un atmosfēra tiešām forša - kā reiz, lai parunātu. :) Tur ir arī burvīgs iekšpagalmiņš, kurā vasarās sēdēt laukā. Un mana vājība ir iekšpagalmiņi. :) Bija forši.
About this Entry
Mar. 12th, 2012 @ 09:32 am (no subject)

Piektdien spontāni sanāca forša pastaiga - kopā ar draudzeni no Kongresu nama līdz Spicei un tad man atpakaļ uz savām Āgenskalna priedēm.
Vispār bija baigi foršais vakars - ar burvīgām vakariņām - ceptu tofu sieru ar sēkliņām, basmati rīsiem ar gee sviestu, kāpostu salātiņiem. Un saldajā - tie šausmīgi garšīgie cepumiņi, laikam saucas - peļu našķi, ko var nopirkt Spicē ekoloģisko produktu sadaļā + vaniļas jogurts.
Vēl jāatrod, kur viņa pērk to foršo jogas tēju, kur pie katra maisiņa uz lapiņas ir uzrakstīta kāda atziņa. Šajā reizē man "Pateicība noved pie mīlestības". :)
Nu, riktīgi forši. :)
About this Entry
May. 13th, 2011 @ 11:11 am (no subject)

Man vakar bija superīga diena ar vienu no manām labākajām draudzenēm. Sākās viss ar to, ka mēs kopīgi gājām pāri Vanšu tiltam, dzerot garšīgo kafiju, ko viņa pa ceļam bija nopirkusi tajā kafejnīcā pie Pulvertorņa, kur cep brīnumgardus mandeļu kruasānus. :) Tā nu mēs gājām pāri tiltam, pļāpājām, izvēlējāmies nevis taisnāko, bet skaistāko maršrutu - pa Āgenskalna ielu, apskatot visas smukās mājas. :) Vēlāk pastaigā satikām brāli ar sievu un manu mazo brāļameitiņu (kad viņa savelk lūpiņas, viņa man grimasēs atgādina mūsu tēti). :) Tad uztaisījām vakariņas, viņa man mājas apstākļos nokrāsoja matus (mazliet arī pieri un kaklu, jo es nezināju, ka pirms krāsošanas ar tumšu krāsu iepriekš vajag uzsmērēt krēmu, lai to krāsu pēc tam normāli var dabūt nost - bet nu - citreiz zināšu). :D Pēc tam skatījāmies Ugunsgrēku un Eirovīzju, es viņai izrādīju savus augus. Našķojāmies ar iepriekšpieminētajiem mandeļu kruasāniem. :D
Ai, bija nenormāli forši. :) Tāda laimīga, piepildīta diena. :) :) :)
About this Entry