May. 3rd, 2018 @ 09:26 am (no subject)

Jo vecāka kļūstu, jo vairāk apjaušu, ka man aizvien vairāk dzīvē ienāk pasteļtoņi, nevis tikai baltais un melnais. Jo - kad ieskaties tādā kārtīgā melnumā, saproti, ka tas tāds radies tāpēc, ka daudzi citi viņam katrs pa drusciņai ir iedevuši melnumu. Un savukārt - kad ieskaties tādās lietās, kurās it kā vajadzētu būt pilnīgi labajam - biegās izrādās, ka tas nemaz tā nav. Un tad jūties apjucis.

Es kādreiz domāju, ka mednieki nav īpaši forši - viņi, redz, nogalina dzīvniekus. Līdz mirklim, kad es iepazinos ar kādu mednieku, kas mūs ar draudzeni izvadāja pa mežu. Viņi pieskata mežus, vāc nost malumednieku lamatas, bargā salā piebaro meža dzīvniekus. Un man sāka likties, ka viņi ir daudz vairāk rūpējas par dzīvniekiem, nekā tie zaļie, kas ziemas laikā ielaužas kažokzvēru audzētavā un tos izlaiž savvaļā (gan jau ka lielākā daļa no tiem kažokzvēriem tāpat aiziet bojā - un, iespējams, vēl mokošākā nāvē, nekā tas būtu tai audzētavā - no bada, slimībām u.c.). Vai arī tās lapsas krietni vien panīdētu laukā zaķu un sīko dzīvnieku populācijas tuvākajā apkārtnē (kuras arī ir dzīvas radības).
About this Entry
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.