Albion

vakar bija divi patīkami notikumi - ališu brīnumjaukais dzīvoklis, kur uz otro stāvu ved svecēm rotātas kāpnes, daudz un tik, tik garšīgie gardumiņi (paldies, šorītējo pukstošo galvu krišnu bumbas nomierināja) un luīzes hauspārtijs, kurā ar kārli ļoti forši padejojām oldskūlajos ritmos.

turpmākās "brīvdienas" diemžēl zem darba dienu zīmes.

dzīrot (mums tagad ir party alias, šis tur ir populārs vārds) ir saspringtāk, kā... kā darīt, ko mazāk saspringtu. 3 dienas, 3 balles, 3 jubilāri. un nekas vēl nav beidzies. (jā, jā - to sauc par vērienu :D )

man šodien uzdāvināja tropiskās jūras ziluma moleskine blociņu, ļoti skaists, un tā kabatiņa pie aizmugurējā vāka. ak. nosaucu par papiasu akvamarīnu.

man liekas, ka arī 12. reizi skatoties drošsirdi, visas acis izraudātu.

- man patīk ar tevi sarunāties
- jā, jo visi citi tevi kaitina
- tu mani arī kaitini

when he kisses me, he takes my breath away.

nekad neesmu bijusi milzīga ziemassvētku fane un šogad 24. datums iesākās īpaši pretīgi - ar baketu zāles beršanu un traku raudāšanu par principā visu. bet viens gudrinieks ir teicis, ka nekas nav tik labi vai tik slikti, kā sākumā šķiet, un tam gudriniekam taisnība.

24. vakaru sākām ar kēksa neatdalāmi stipru pielipināšanu pie pamatnes, pusotras stundas kavēšanos un ieveidoto matu izjukšanas, bet tam sekoja 6 stundu garas vakariņas ar ne-pieticīgu vīna baudīšanu, sarunām un dāvanām pie d. ģimenes, kas bija pārsteidzoši mīlīgi un jauki [atskaitot to daļu, kurā es 5 minūtes raudāju, jo saspiedu pirksta galu - tik.sasodīti.sāpīgi.]

25. atgriezāmies pie tās pašas eglītes un prom ejot saņēmām itāļu panettone 'kēksu', kurā nedaudz vīlos, bet tas varbūt tāpēc, ka nebija kolas (vai pārsaluma vai paģiru - es neatceros, kurš nu bija tas esenciāli svarīgais elements). vakarā ar manu ģimeni uz ziemassvētku koncertu ķīpsalā - ik pa brīdim vilka uz asariņu un būtu arī nobirdinājusi, ja gaismotāji nebūtu pacentušies ar koncentrētu gaismas kūli izgaismot solistiem pautus. piedošanu, bet nu tas bija traucējoši! vismaz sentimentālam noskaņojumam noteikti. vakarā uz tukumu un atkal ziemassvētku klasika - ēdiens un dāvanas, bet ļoti patīkamā izpildījumā.

26. supermīlīgs rīts, iečekoju vietējo super-humpalu "ku - mode" un tiku pie SBL ceremonijas kurpēm, čučējiens vilcienā, d. ome, mazā gustava vilcieniņš un beidzot mājās.

izklausās super tradicionāli un super garlaicīgi, bet šie bija vismīļākie un jaukākie ziemassvētki šogad. ā, šogad tie ir vienīgie. nē, nu tiešām - ^___^ 20/21

PS es zināju, ka ir vērts ticēt - ziemassvētku vecītis mani tiešām ļoti, ļoti mīl ^__^

"apķeramies abiem blakus stāvētājiem ap pupiem."

ō, esmu ufo daiļrades kvēla pielūdzēja. iekšējais ģēnijs atmirdz visā pilnībā.

"apķeramies ap dirsu" :D :D :D

d. izpaužas - spēlē ģitāru un dzied: "piecas kristīgas meitenes un nekristīgs džeks." man personīgi tas raisa neķītras asociācijas, bet the fact is - bija mūsu kristiešu grupiņa atnākusi un šoreiz tiešām bija riktīgi jauki.

kamēr citiem ir ziemas prieki uz kalna un citur, man ir angīna un neuzrakstīta ekseģēze.

nespējot/negribot mācīties sāku lasīt The Left Hand of God, ko D. atstiepa no bibliotēkas, jo neviens vēl nebija lasījis. tiku 130. lpp un nevaru saprast - tā grāmata ir pilnīgi, absolūti debīla vai tomēr interesanta. tā kā ar twilight'u - lasu, liekas sūds, bet nevaru nolikt malā. bet ar šito ir sarežģītāk. bet kā tie zen māsteri saka - vispirms izdari un tad saki, ka sūds. [nu labi, tā viņi nesaka XD]