Albion

sestdiena: 

• rododendru dārzs ar d. + vecākiem + krustvecākiem. ja man kādreiz gadīsies situācija ar pili privātīpašumā, noteikti ierīkošu rododendru dārzu. tik, tik skaisti.
  
• "lāči". vieta skaista, uzvara šahā grandiozāka kā puskājas lieluma figūras, bet ēdiens - (tēti, tālāk nelasi!) pē. puņķaina baravikzupa un visnegaršīgākie sautētie kāposti (kā tos vispār var sabojāt?)
  
• medicīnas muzejs. iespējams, visforšākais rīgas muzejs. iesaku viņam un viņai.
• katana ar tēti un d. un noceltā uzvara. viens gājiens un es būtu triumfējusi! (no otras puses - 4 riteņi un es būtu auto)
• top gear skatīšanās ar maniem mīļākajiem vīriešiem, tas raidījums ir super smieklīgs.
• pēdējo spēku izlietošana zobu izbirstēšanā un iegrimšana komiskā miegā. (dziļā un ar sapņiem par d. un alu)

svētdiena:

• lielais costa kuģis. no iekšpuses tikpat liels kā no ārpuses, varēja apskatīt baseinus un resnos viesus tajos. foršā puse - paskatīties citādu rīgas panorāmu un paēst izcili garšīgas pusdienas (negribu kruīzā, gribu to pavāru sev mājās).
  
• maza pasēdēšana pie d. mammas un iešana plikām kājām mājās. pēc tam berzu minūtes piecas.
  

secinājums: patiesā teologa māņticībā ticu, ka pēc tik super foršām brīvdienām nāks tāda paša apmēra (tikai ar mīnuss zīmi) darba diena. un jā, man ir aizdomas, ka tam varētu būt saistība ar grieķu valodu.

didzis dzied: "dievam ir savs kapēc"

mēs būsim pirmā ģimene, kuri audzē dzen kāmīšus (un jūrcūciņas) un mūsu dārzā meditēs pat ķirbji. bet viss nebūs mierīgi un klusi, jo bieži izcelsies strīdi starp mazbērniem manā frontē un mazbērniem d. frontē, kura bibliotēka ir labāka - mana ar 5000 grāmatām vai d. ar piecām.

šovakar ar dārtu GP nakts, bet actiņas pašas līp ciet. tā iet, ka visu dienu pa lauku, pa velnakmeņiem un velnalām. ceru, ka man aste nesāks augt.

un runā ar d. par dokumentālo kino. (jo tad tas nav jādara man.)

virsraksts nemelo un diena tiešām episka vismaz dažiem tuvākajiem iekš zaķīša loka, briedis visbeidzot piepildīja ilgi loloto (un visiem uz nerviem sakritušo) sapni par došanos uz svensku.
briedis: vienkārši apsēsties ar skatu uz ūdeņiem, tēju uzvārīt... (*&!, katliņa ta nav.

bet, kad nu dienas galvenā ziņa pavēstīta, varu nodoties sīkumiem iz šodienas:

1) brīvdienu atzīmējot devāmies pabrokastot kafejnīcā. i avīzīti nopirkām, i tējiņu paņēmām, nu tā, lai viss pa smuko. un tad tā (*&! apkalpotāja izsadirsa visu pasākumu nedarot savu darbu un vēl esot lecīga. tajā brīdī man neatlika nekas cits kā vien "put my bitch face on", kas nemaz nepatika d., un tā jaukais rīts draudēja pārvērsties kašķu rītā, ja ne vien avīzīte ar jaukiem rakstiem, kas atgrieza manī laipnību un dzīvotprieku.

2) strāvoklis. lielisks koncerts, visas performances (ar maziņiem izņēmumiem) lieliskas, gaujarts īpaši jauku noskaņu iedvesa.

3) visiepriecinošakā šodien bija saulīte. gan strāvokļa laikā, gan mājās ejot, abi ar d. priecājāmies, cik skaisti viss izskatās. prieks, ka garie vakari, varēs iet romantiskajās pastaigās. (jā, banānie no banāno zemes ^__^ )

es sāku saprast tos cilvēkus, kas ir sajūsmā par koučsērfingu. vakar pirmo reizi uzņēmām sērfotāju (un godīgi sakot, tas turku čalis tiešām izskatījās pēc sērfera - pagari izspūruši mati, iedegusi āda un (didzi, nelasi!) muskuļi pareizajās vietās) - lieliskas 24 h. ^__^

piezvanīja man jau trijos pa dienu un es domāju - fak, ko mēs tik ilgi kopā darīsim! nu, lūk, ko mēs darījām - griezām kaudzi ar katalogiem, pārbīdījām mēbeles, iepirkāmies, gatavojām ēst, dzērām alu, gājām klausīties gaujartu studentu klubā, didzis un mirač šodien brauca uz jūru, un galvenais - daudz runājāmies un daudz, daudz smējāmies.

bija lieliski! ^__^

labi iet gulēt, kad māc kārtīgs nogurums, jo tad var celties agri, turklāt nevis tāpēc, ka baznīcas zvani zvana, bet gan tādēļ, ka miegs jau bijis pietiekoši (lieliskas 9 h ^_^)

Priecē, ka ir tikai 9 rītā, bet mēs jau paguvām noskatīties iedvesmojošu un skaistu filmu - Alone in the Wilderness.

esmu tukuma mājās un kā vienmēr gastronomiski izvirstu. vakar uztaisīju itāļu makaronus ar itāļu pesto un itāļu sieru, bija ņom ņom. (divas pudeles vīna bija ņom ņom ņom. :D) bet pati labākā (ēdamā) lieta šeit ir puskilograms marcipāna bāriņā. ar māsu nospriedām, ka ēst marcipānu ir lētāk kā sieru, un kad pēc 2 mēnešiem nevis iesim, bet riposim, attaisnojums būs - tā lētāk! (vispār es tagad to tā kārtīgi apsverot (puskilograms tomēr) domāju, ka varbūt tomēr tā nedarīt - pirmais likums d. personīgajā tor(iņ)ā ir - ja tu paliksi resna, es tevi pametīšu! skarbi.)

pat pēc 45 minūšu dušas smaržoju pēc ugunskura, un tā nav sūdzība. ja mūsdienu kurinātāja galvenais uzdevums būtu uzturēt ugunskuru, kļūtu par profesionāli un pelnītu ar to iztiku.

un d. vienvietīgā telts tika atzīta par labu esam arī diviem cilvēkiem, nevajadzēja pat spiesties. tā kā - biežāk pie dabas pupiem.