([info]mirdzums) rakstīja,
@ 2013-07-20 18:58:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Un bērns nav pat divas nedēļas vecs.

Es biju tik priecīga, ka man nav pēcdzemdību depresija. Mī izdomāja, ka man vajag elli.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelnufeja
2013-07-20 22:59 (saite)
Man to gribas kaut kā ielikt iekavās vai, nezinu, pateikt čukstus, jo vienkārši ir bailīgi par tādām nopietnām (vēl jo vairāk citu cilvēku dzīves) lietām pateikt, bet es droši vien to ilgi neizturētu, ja man liktos, ka mani neciena un čakarē, lai gan, es esmu gļēvulīga un briesmīgi pieķeros cilvēkiem, mani droši vien varētu ilgi sāpināt, ja es to cilvēku mīlētu, vēl jo vairāk, ja man liktos, ka viņš mīl arī mani, bet es nedomāju, ka tas ir pareizi tik ļoti turēties pie cilvēkiem, kuri dara pāri, no otras puses, ir jau tā sajūta, bet, ja otru tiešām mīl un kopā ir labi, varbūt pie tā ir jāturas, cik vien spēka, jo cik tad bieži tā ir, nezinu, tur laikam kaut kā jāmēģina no visām daudzajām iekšējām balsīm saklausīt īsto, manā cilvēkattiecību pieredzē, kas gan nav salīdzināma ar Tavu situāciju, kaut kā vienmēr tā notiek, ka es svaidos no mīlu uz ienīstu, varu pieņemt un nekad nepiedošu, plosos un mokos, un tad kādā brīdī atnāk skaidra sajūta par to, kas ir jādara, un es nekad vēl tādu sajūtu motivētas rīcības neesmu nožēlojusi. Lai Tev arī izdodas saklausīt un saprast, kā labāk! Lai mierīgi, cik nu tas iespējams! :*

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?