Labrīt,
man te vislaik draudzīgajos sūta meilus par to māmiņu piketu. Godīgi sakot pārlaidu acis, ideja laikam skaidra - tip lai 3 gadus maksā to māmiņalgu ja bērndārzā netiek. Neiedziļinājos sīkāk. Bet es tā padomāju no otras - sievietes pašas puses, neskatoties uz to, ka tā ti mūsu sūtība un visas tās lietiņas. Bet iedomājies - atnāc piem. pēc 3-5 gadiem darbā (teiksim 2 sīči bijuši pēc kārtas) un ko tu vairs no visa rubī? Un nu labi... bet otrs - ja tagad visas kundzītes sēdēs pa mājām (nu ja reiz vismaz kautkāda nauda nāk pati!) nevis paralēli strādās un zinot, ka latvijā sieviešu ir vairāk kā vīriešu, atskaitam bomžus un pļēgurus, pensionārus un citus ne-darba vecumā. Kurš ta strādās? nu labi es pārspīlēju un moš neesmu īsti iebraukusi.
Nu ir jau dzirdēts, ka nekāda sanatorija tā vis nav - pēc gada iet pie virpas un nost no mazulīša, bet nu 3 gadi drusku pa daudz man liekas tomēr. (jā jā, zinu, pašai būs bērni, citu dziesmu dziedāsi) Vēljovairāk, ja ir dzirdēts ka amerikā vispār 2 mēneši pēc bērna piedzimšanas un back-to-virpa un Spānijā 4 mēneši laikam. NU Spānijā ir viņiem tās bezizmēra siestas, bet amerikā jau gan dzird - kā kas tā fired! Tādas man tās rīta pārdomas. Labprāt uzzinātu jūsu domas :))