Kas tas par jaunu pienākumu, kas uzspiež medicīnisku manipulāciju pret paša gribu? "Visiem pienākums piedalīties" - varbūt, bet kāpēc tiekot vakcinētiem pret savu gribu? Kāds sakars pātagai ar pienākuma un solidaritātes vairošanu?
Turklāt, pat mēģinot abstrahēties no morālās un politiskās dimensijas (kas nebūt nav ne iespējams, nedz vajadzīgi), jau piespiedu vakcinācija un nevakcinēto dēmonizācija "netur ūdeni" jau faktu un datu, tātad tehnokrātiskajā līmenī vien:

"In summary, even as efforts should be made to encourage populations to get vaccinated it should be done so with humility and respect. Stigmatizing populations can do more harm than good. Importantly, other non-pharmacological prevention efforts (e.g., the importance of basic public health hygiene with regards to maintaining safe distance or handwashing, promoting better frequent and cheaper forms of testing) needs to be renewed in order to strike the balance of learning to live with COVID-19 in the same manner we continue to live a 100 years later with various seasonal alterations of the 1918 Influenza virus." (https://link.springer.com/article/10.1007/s10654-021-00808-7)

Kāpēc tik daudzi sapotētie un paklausīgie jēriņi neredz, ka kaut kas šāds - https://brownstone.org/articles/how-much-have-vaccine-mandates-contributed-to-the-great-resignation/ - ir klaji amorāls? "Slimnīcu pārpildītība" neattaisno pilnīgi neētisku prakšu un prasību normalizāciju. "Slimnīcu pārslodze" - faktiski vienīgais atlikušais iemesls spaidu vakcinācijas fanātiķiem - ir valsts strukturālas, loģistiskas un infrastruktūras mazspējas vaina, nevis akmens "egoistisko nevakcinēto" dārziņā.

atvaino, bet tu runā, kā no plaukta nokritis.

slimnīcu mazspēja mums ir. pētīt, kura vaina tā ir, vari cik uziet, bet kamēr šāda mazspēja nav atrisināta, vajag kādu risinājumu *tagad*.

pat pie vislabākās gribas un sadodoties rociņās mēs nevaram dzemdēt ārstus un medmāsas uz sitiena. ja COVID sākumā izsludinātu uzņemšanu medicīnas fakultātē ar Max privilēģijām, rezultāts tāpat būs pēc gadiem 10.


šis ierobežojums pastāv un ir neapejams tātad ar to kad ir jādara. lai tavi piedāvājumi kā nepārbāzt slimnīcas pie esošās kapacitātes?

+

Mans piedāvājums ir 1) nekavējoties atteikties no smagās morālās apgrēcības, kas saucas "brīvprātīgi piespiedu kārtas vakcinācija", un atvainoties visiem, kuriem šādi nodarīt kaitējums un kuriem lika justies kā dzimtļaudīm; 2) nekavējoties pārvirzīt vai atgriezt izpļekarēto ES Covid naudu, un to ieguldīt a) lauka hospitāļu būvniecībā; b) brīvprātīgo apmācībā, ārvalstu medicīnas personāla noīrēšanā. Lieki piebilst, ka to vajadzēja darīt jau vasaras sākumā, vēlākais vidū. Bet muļķīga pagātnes rīcība nav attaisnojums šajā brīdī rīkoties vēl muļķīgāk un brutālāk, aizbildinoties, ka ūdens jau smeļas pa muti iekšā, kaut gan pirms tam varēja darīt x, y, n, lai tas ūdnes tik daudz nesmeltos.

atvaino, bet vismaz (1) es varu piekrist tikai tie kur tad ir epidemioloģiski pamatoti. nu, kā jau minēju, tur, kur cilvēks nesaskaras darba vietā ikdienā ilgstoši ar citiem. bet nedrīkstētu būt citi pamatojumi (vismaz es nevaru iedomāties).

piemēram, uzskatu, ka tā ir šantāža, likt vakcinēties visiem pašvaldības un valsts pārvaldes darbiniekiem, neatkarīgi no darba specifikas. bet tas neapšaubāmi ir vienkāršāk nekā izstrādāt un likt ievērot kritērijus, kuri cilvēki cik ar kuriem saskaras. pie tam, šos kritērijus noteikti katra iestāde mēģinātu interpretēt pa savam atkarībā no deguniem. tā ka obligāto valsts dienesta vakcināciju neatbalstu, bet vismaz saprotu, kāpēc to ieviesa.

jo (2) ir tufta pie tā ko mēs zinām par COVID izplatības parametriem. skat zemāk manu komentāru formicai

1) Es tiešām gribētu zināt, kur tas ir epidemioloģiski pamatoti darba kolektīvos, kur ir savakcinējušies vismaz 90%.
2) gultas nav obligāti jāaizņem - kā jau izskanēja Domburšovā, liela daļa mierīgi var ārstēties arī mājās.

1) es teiktu tur, kur ir ikdienā darbs ar lielu, it īpaši ilgstošu apmeklētāju plūsmu vai arī ar cilvēkiem, kas ir ar veselības problēmām. skolotāji, piemēram. ārsti. medmāsas. front-desks bankās un iestādēs un tamlīdzīgi.

2) ja neievēroji, mēs ar formicu runājām tieši par to daļu, kas nevar ārstēties mājās.

85% no inficeetaas publikas nenonaak slimniicaa, ja tiek aarsteeti no 1. dienas un agraak.
Diemzheel propagandas upuri par to nezina, jo neintereseejas.

https://youtu.be/QAHi3lX3oGM?t=253
https://covid19criticalcare.com/covid-19-protocols/i-mask-plus-protocol/

Principā pat pēc oficiālās covid statistikas 85% no inficētās publikas jebkurā gadījumā nemaz nenonāk slimnīcā, tā ka ar to viss ir kārtībā.

Problēma ir tajā, ka cilvēki nesaprot statistiku un vārdu "eksponenciāls".
15% ir ļoti ļoti daudz. 15% vienlaicīgi (vai praktiski vienlaicīgi), ir SUPERMEGA daudz. Katastrofa šo vārdu neapraksta pietiekami labi.

Nevienas valsts pasaulē medicīnas sistēma nav paredzēta tam, ka 15% iedzīvotāju būs slimnīcā +/- vienlaicīgi. Pat ne mazāk kā puse no šī daudzuma. Jā, veselības sistēmas nav paredzētas, ka 5% iedzīvotāju visi vienlaicīgi slimos tā, ka vajag slimnīcu; cik dīvaini, vai ne?

Vienkāršs jautājums.

Cik ir slimnīcas vietu (gultu) Latvijā?

Vienkārša atbilde: 10'000.

https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__veseliba__iestades/VAG170.px/table/tableViewLayout1/

Un tas ir viss kopā, ķirurģija, narkoloģija, neiroloģija, onkoloģija, dzemdību nodaļas arī.

Cik procentu Latvijas iedzīvotājus ir fiziski iespējams vienlaicīgi uzturēties slimnīcā? Atbilde, ap 0,5% (pieņemot 1,8M iedzīvotāju). Cik procenti, pie tā, ka eksistē esošie slimnieki? Nu, varbūt ap 0,2% max.

Pat ja mēs atceramies saldos padomju laikus, kad slimnnīcu bija vairāk™, šis skaitlis nemūžam nesasniedza pat 1,5%.