22 January 2021 @ 04:45 pm
Bailīgie gadi.  
Kopumā, kamēr cilvēki par spīti visam spēs saglabāt kompromisu pasaules problēmu priekšā, tikmēr cilvēcei ir cerība.

Tāpat kā ilgtspējīgās attiecībās, katra puse apzinās un pieņem, ka ne vairākumu, bet kaut ko no sevis kā 'individualitātes' zaudēs, tajā pašā laikā iegūstot pretī, ko daudz dziļāku un garīgāku.

Iemācīties runāt nevis strīdēties, klausīties un nemelot, saprast un mierināt savas emocijas, piedot un atvainoties, rādīt ar darīšanu, vienmēr izvēlēties kopību savrupības vietā, celties atkal un atkal, mēģināt vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz un tā līdz savu dienu beigām.

*

Tikai tad var pastāvēt demokrātija. Bet pasaulē, kur cilvēki viens otram vairs nepiekrīt par fundamentālām esības definīcijām, demokrātija var arī neizdzīvot. Arguably, pat lēnprātīga nostāja diskusijā par esībai dundamentālām lietām ir praktiski neiespējama, ja ne (atkarībā ar ko runā) psiha.

Ja cilvēce ir attiecības, tad es ceru, ka šis pārītis morāli pārvarēs savas atšķirības, un ļaus tām iedvesmot vienam otru uz ko radošu un uzmundrinošu, nevis viens otru nomušīs ar indi un dzelksni.

Demokrātijā vairums var lēnprātīgi spriest par to, vai pāriet uz Eiro vai nē. Bet kad runa ir par lietām, kas ir cilvēka esības pamatakmeņi, tad vienam būs grūti pieņemt to ko otrs ir lēmis.

Es, protams, ceru un gribu, lai pamatakmeņi būtu universāli un spoži savā tīrumā un skaistumā visiem. Bet pagaidām man šķiet, ka man pieder tikai viens mazs, noplucis akmentiņš, kurš valda par saticību un mīlestību par spīti visam. Un rādās, ka daudziem mīlestība kļūst arvien nesvarīgāka. Ja mums pazudīs tā, tad mēs nogrimsim ātri.

Es tomēr arī esmu optimistiska par cilvēci, un zinot, ka cilvēki nespēj pavilkt esību bez mīlstības, es paredzu, ka viņi tomēr varbūt untumaini bet meklēs kompromisu.

Jo nepiekrist otram ir viena instance, bet ieaicināt un nēsāt sevī smirdīgu puvekli naidu pret otru, ir pašam inde, ko tu paklausīgi sātanam malko katru dienu. Un tā ir diezgan speciāla darība, teju rituāls, kas ir jāatkārto un jāuztur konstanti, jātur saujā visiem spēkiem. Ne nejaušība vai jočiņš.

Ja tev šķiet, kā kāds ir dēmons, tad neskaties uz viņu, lūdz Dievu par viņu, un aši tad izliec viņu no sava prāta. Bet kur viņu liks demokrātija?

*

Bet es tagad domāju, pēc kādas abstraktās mākslas izskatītos demokrātija, kur valda tikai vairuma pamatakmeņi. Un ja cilvēki tik izmisīgi grib pieturēties pie demokrātijas, vai tad viņi atstātu citus karājamies limbo, vai izdzīvojot nepatiesu, aplauztu esību?

Vajag kaut ko labāku par demokrātiju, kas nav apspiestība. Kāda būtu pasaules kārtība, kur mazākums nezaudētu? Diemžēl man nekas cits nenāk prātā, kā totāla anihiliācija un haoss, jo diemžēl pie mazākuma vienmēr, kā likums cilvēku pasaulē, pieder visādi pabiru, kritušo, sunpurņu un nelīdzsvaroto voblu elementi. Es negribu baidīties pasaulē, kur daži likumi būtu balstīti uz sērijveida slepkavu vai maniakālu šizofrēniķu, pat ne skumju alkoholiķu vai hardcore weed stouneru preferencēm.

Mans secinājums ir, ka pasauli nav iespējams sadalīt, un pat kopsaucēji nav pietiekami, lai saglābtu situāciju.

Izrādās, ka nevienlīdzība ir pašas demokrātijas pamatakmens, kas to gremdē dziļāk haosa akacī.

*

Tomēr man ir arī optimisms, jo es ticu, ka Zemes esība ir tikai maza, krāšņa drumstaliņa. Un pat, ja viss apkārt sadrups un nogrims, es tikuntā prātā paturēšu savu mīlestības spožo oliņu.
 
 
( Post a new comment )
[info]krishjaanis2 on January 22nd, 2021 - 09:51 pm
Kāds sakars vienai no cilvēku izpīpētām sabiedriskās kārtības formām - demokrātijai - ar dievišķo patiesību?

Centra, vidusceļa nav. Ir vai nu patiesība, vai meli, aplamība. Vai nu patiesība atspēko maldus un tad tie gaist, pārejot patiesības nometnē, vai arī meli nomāc patiesību un tad visi dzīvo kā vēl nesenā pagātnē LV vai šodien Zviedrijā, rietumu lielpilsētās, Kanādā. Lai jūsu jā ir jā un nē ir nē. Patiesība ir visnotaļ nedemokrātiska. Meliem savukārt ir tendence būt demokrātiskiem, balstītiem vairākuma varā. Ne velti D. Valstību nemaz neapraksta kā demokrātiju, bet gan kā monarhiju.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on January 25th, 2021 - 07:21 pm
Norādi vienu tautu un vienu laiku pasaules vēsturē, ieskaitot mūsdienas, kur viss bija ideāli un visi dzīvoja pēc pašiem perfektākajiem likumiem. Implying, ka tā vislabāk būtu dzīvot visiem un visur, lai cilvēki sasniegtu optimālu esību un dzīves mērķi (kas tātad šeit ir jānodefinē).
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on January 25th, 2021 - 08:13 pm
Tas, ka "visi nedzīvo ideāli" nenozīmē, ka uz ideālo nevajadzētu vai nedrīkstētu tiekties - ko arī atspoguļo noteiktas valsts vai kopienas likumi. Tā nu pēc dabas vai Tā Kunga noliktās kārtības ir sanācis, ka bērnam visoptimālāk uzaugt ir abu bioloģisko vecāku mīlošā, noturīgā savienībā. Viss pārējais ir tikai ziediņi, komentāti, variācijas un, protams, atkāpes.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
putns[info]dumshputns on January 25th, 2021 - 08:45 pm
Kopš kura laika tas ir ideālais bērnu pieaugšanas modelis? Kur tad paliek: “it takes a village to raise a child”?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on January 25th, 2021 - 10:54 pm
Kopš laiku sākuma.
"It takes a village" ir komunisms.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
putns[info]dumshputns on January 25th, 2021 - 11:13 pm
Varbūt tomēr traibālisms? Ciltiskums būtu latviski?
(Reply) (Parent) (Link)
[info]methodrone on January 26th, 2021 - 12:43 pm
Saprotams, ka vajag tiekties. Bet kāpēc tiekšanās uz ideālu un palīdzēšana citiem cilvēkiem, ir tik pretrunīgas lietas? Jo manā sapratnē palīdzēšana citiem ir viens no stūrakmeņiem. Un es nerunāju par aukstu, intelektuālu garīgo palīzību ala iedod viņiem lekciju, ka viss ko viņi dara ir nepareizi, lūk kā būtu pareizi un kamēr viņi nedara pareizi - sucks to be you un cietiet cellē lohi.

Jo tikpat svarīgs kā garīgais elements dzīvē ir materiālais elements dzīvē. Tāpēc, kad runa iet par konkrētām materiālām iespējām un nodrošinājumiem, manuprāt, tas ir grēks, paturēt daļu cilvēku badā, jo viņi nav garīgi kvalificējušies, lai saņemtu Dieva brīvi doto, Dieva brīvi dotais tiek sagrābts un aizturēts dažu cilvēku rokās, kas izpilda paši savu lemšanu, sakot ka tā ir Dieva lemšana.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on January 26th, 2021 - 10:33 pm
Teikt šiem cilvēkiem taisnību ir pirmais solis, lai palīdzētu viņiem. Neviens viņus rietumos netur badā, nevajag pārspīlēt, valsts vienkārši atsakās atzīt par laulību to, kas nav laulība. Valstij nav jāaizsargā un jāpiešķir privilēģijas kurai katrai ciešai draudzībai un jūtu uzplūdam. Un ja reiz par Dievu - viņš arī valdības ir iecēlis tieši šādām funkcijām.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on January 26th, 2021 - 10:50 pm
Un ar "teikt" taisnību tu domā - "atņemt" tiesības, kas pareizajiem cilvēkiem pienākas, lai "pamudinātu" viņus tapt pareiziem. Pat ja nepareizie cilvēki kopumā morāli var būt skaidrāki par pareizajiem? (Vienkārši kā piemērs situācijai.)

Fair enough, tā ir feasible nostāja, un mums vienkārši ir dažādas morāles normas. Var jau būt ka tev viņas, diemžēl pagaidām man nesaprotamā veidā, ontoloģiski kristietīgākas un Jēzum tīkamākas, kas priekš manis būtu svarīgi. Bet es pagaidām par savu nostāju jūtos diezgan stipri, un neredzu scenāriju, kur spētu paskatīties kādai nejaušai mīlīgai geju ģimenītei, vai pat vienkārši netradicionālai ģimenei sejās un pateikt, ka diemžēl viņiem nav atļauts tas pats kas kaimiņiem, jo viņi netiecas uz ideālu, kas nozīmē, ka viņi ir ļauni vai slinki. Furthermore, to pašu viņi varētu stāstīt saviem bērniem, ja viņi prasītu, kāpēc skolā citiem bērniem ir tas vai šitas, bet man nav. Es nezinu vai uzupurēt cilvēcību, lai panāktu garīgu skaidrību ir tā vērts.

Plus, tā kā netradicionālās ģimenes vienmēr paliks monoritāte, es nedomāju, ka vienlīdzīgu iespēju piešķiršana tām, apdraudētu ideālus un tradīcijas, ja tie patiešām ir Dieva iedēstīti cilvēkos.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on January 27th, 2021 - 12:57 am
Neviens viņiem negrib atņemt nekādas tiesības kā cilvēkiem, vnk tāpat kā māsām "nav tiesību" apprecēt savus brāļus, vai mātei apprecēt savu dēlu, tā arī "bērna mātes partnerei" gluži vienkārši "nav tiesību" skaitīties "kā tēvam". Palīdzēt, sakot taisnību, nozīmē tieši šo - neļauties mēģinājumiem sentimentālu jūtu vadībā pārrakstīt to, ko mēs neesam nolikuši, un ko cilvēciskās kopābūšanas gadu tūkstošu pieredze nepazīst.

Vēlreiz - "netradicionālas ģimenes" pēc būtības nav ģimenes. Es nevaru trīsstūri nosaukt par četrstūri, vai draudzību par biznesa sakariem. T.i., labi, cilvēks var visu ko nosaukt, bet tas neko nenozīmē, jo mēs neesam dievi, mēs neradām sevi un neesam nolikuši to, kā iekārtota daba. Nesaprotu, kāpēc tradicionālistus šeit sauc par necilvēcīgiem. Vai piekrišanai vienmēr ir automātiski cilvēcīga? Varbūt necilvēcīgi, neiejūtīgi pret sevi, partneri, sabiedrību un ispējamo bērnu ir veidot dīvainus, neiespējamus savienību modeļus, turklāt vēl prasot valstij tos atzīt kā vienlīdz priviliģētus.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on January 28th, 2021 - 12:08 pm
Problēma, manuprāt, ir tajā, ka netradicionālisti grib izmantot tradicionālus simbolus saviem jaunajiem, netradicionālajiem esības veidiem.

Tradicionālistus sauc par necilvēcīgiem, jo tik ļoti fokusējoties uz ideālu saglabāšanu, viņi mēdz aizmirst cilvēcisko elementu, vai vienkārši neizprot cilvēcisko elementu tā kā to izprot vairums cilvēku.

Abiem reāli vajadzētu saskatīt kaut kādus aspektus savā attieksmē ko pamainīt vai uzlabot, pakļaut skrutinizācijai vai izčekojas. Piemēram, gejiem tik ļoti nepieķerties laulības institūcijai, jo laulība ir kristietības simbols. Valstij izdomat jaunas institūcijas, kas var atbalstīt cilvēkus, bez kristietības pārdefinēšanas. Kristiešiem pieņemt, ka gūzma cilvēku, kas vēl nav tapuši par kristiešiem tikuntā ir ar potenciālu, Dieva radīti un pamudināmi veidos, kas viņiem nav tieši atgrūstoši to varbūt nejaušas bet emocionālās vardarbības pēc.

Bet viss šis ir tik grūti, jo mēs visi esam teju vardarbīgi sasaistīti. Un cilvēkiem ir jāgrib rast šos kompromisus, jāmāk strīdēties, jāmāk būt radošiem.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on January 28th, 2021 - 06:30 pm
Vēlreiz - tā laulības un nereti pat ģimenes forma, par ko mēs te visi cepamies, nav nekāds ekskluzīvs kristiešu izgudrojums, par to raksta, domā un pamato ilgi pirms kristiešiem, un to zina arī visādi indiāņi, ķīnieši, japāņi, un kas vēl tik nē, vnk kristieši kopā ar skaidro un sistemātisku romiešu tiesību kodeksu šai vairumam zināmajai dabīgajai laulībai ir piešķīruši skaidru un konceptuāli nopulētu formu, kurai turklāt bijuši arī savi sociālie labumi http://klab.lv/users/artis/1537097.html
(Reply) (Parent) (Link)