Un ar "teikt" taisnību tu domā - "atņemt" tiesības, kas pareizajiem cilvēkiem pienākas, lai "pamudinātu" viņus tapt pareiziem. Pat ja nepareizie cilvēki kopumā morāli var būt skaidrāki par pareizajiem? (Vienkārši kā piemērs situācijai.)

Fair enough, tā ir feasible nostāja, un mums vienkārši ir dažādas morāles normas. Var jau būt ka tev viņas, diemžēl pagaidām man nesaprotamā veidā, ontoloģiski kristietīgākas un Jēzum tīkamākas, kas priekš manis būtu svarīgi. Bet es pagaidām par savu nostāju jūtos diezgan stipri, un neredzu scenāriju, kur spētu paskatīties kādai nejaušai mīlīgai geju ģimenītei, vai pat vienkārši netradicionālai ģimenei sejās un pateikt, ka diemžēl viņiem nav atļauts tas pats kas kaimiņiem, jo viņi netiecas uz ideālu, kas nozīmē, ka viņi ir ļauni vai slinki. Furthermore, to pašu viņi varētu stāstīt saviem bērniem, ja viņi prasītu, kāpēc skolā citiem bērniem ir tas vai šitas, bet man nav. Es nezinu vai uzupurēt cilvēcību, lai panāktu garīgu skaidrību ir tā vērts.

Plus, tā kā netradicionālās ģimenes vienmēr paliks monoritāte, es nedomāju, ka vienlīdzīgu iespēju piešķiršana tām, apdraudētu ideālus un tradīcijas, ja tie patiešām ir Dieva iedēstīti cilvēkos.