Problēma, manuprāt, ir tajā, ka netradicionālisti grib izmantot tradicionālus simbolus saviem jaunajiem, netradicionālajiem esības veidiem.

Tradicionālistus sauc par necilvēcīgiem, jo tik ļoti fokusējoties uz ideālu saglabāšanu, viņi mēdz aizmirst cilvēcisko elementu, vai vienkārši neizprot cilvēcisko elementu tā kā to izprot vairums cilvēku.

Abiem reāli vajadzētu saskatīt kaut kādus aspektus savā attieksmē ko pamainīt vai uzlabot, pakļaut skrutinizācijai vai izčekojas. Piemēram, gejiem tik ļoti nepieķerties laulības institūcijai, jo laulība ir kristietības simbols. Valstij izdomat jaunas institūcijas, kas var atbalstīt cilvēkus, bez kristietības pārdefinēšanas. Kristiešiem pieņemt, ka gūzma cilvēku, kas vēl nav tapuši par kristiešiem tikuntā ir ar potenciālu, Dieva radīti un pamudināmi veidos, kas viņiem nav tieši atgrūstoši to varbūt nejaušas bet emocionālās vardarbības pēc.

Bet viss šis ir tik grūti, jo mēs visi esam teju vardarbīgi sasaistīti. Un cilvēkiem ir jāgrib rast šos kompromisus, jāmāk strīdēties, jāmāk būt radošiem.