es nesaku ka viss ir slikti, bet nekas nevar buut labi, kameer kaut kas ir slikti, un visi ignoree taadus rozaa zilonjus visapkaart.
labas lietas ir kaa sarkanas magones kas zied uz bomziigu vilciena staciju peroniem, vinjas agri vai veelu kaads samiidiis, jo tas sen vairs nav nekaads daarzs, jo cilveekiem vairaak vajag vilcienus.

"nekas nevar buut labi, kameer kaut kas ir slikti"
nepiekrītu un nekad nepiekritīšu. nekad nebūs tā, ka viss ir labi, nekad, nekad. jo tad tu vairs nezinātu, ka tas ir labi, jo nebūtu ar ko salīdzināt. un teikt, ka ja viss nav labi, tad nekas nevar būt labi ir flawed logic, tas, ko Tu saki, ir apmēram kā pateikt, ka, ja kāda ēka nav skola, tad neviena ēka nav skola - makes no sense!

un kāpēc nonivelēt labās lietas līdz tik maziem apmēriem kā magones, kāpēc gan lai nebūtu tā, ka labās lietas ir kā mežā koki, kamēr sliktās lietas ir krūmi, eh?

es gribu saprast, kāpēc Tu visur tik cītīgi meklē bēdīgas un sliktas lietas?

ne jau speciāli, ir viena no fundamentālajām personības dimensijām - neirotisms, kas ir ļoti iedzimta personības iezīme un korelējas ar lielāku aktivitāti amigdalā uztverot threatening stimulus. tādu cilveki pairak pievērš uzmanību stresoriem, negatīvām lietām, nevar nomierināties un viņiem ir lielāka iespēja, ka dzīves laikā izveidosies depresija. neirotisms ļoti korelē ar serotonīna transporter gene īsās alēles esamību, kas nosaka threat reactivity n vulnerability to stress.

karoče mēs esam neirotiķi ģimenē.

es neuzskatu ka esmu neirotiska.

man gan šķiet, tu esi pats neirotiskākais cilvēks. tu varbūt neapzinies neirotisma definīciju, bet ļoti liela daļa no tā, ir viss tas, ko tu piedzīvo - pastiprināts fokuss uz slikto, bīstamo un negatīvo, ierobežota spēja disengagot no negatīvas informācijas, bailīgums, anxiety un moodiness. un ir tieši tā kā tu saki - tas šķiet dabiski! ne-neirotiķi no nespēj saprast. jo tas notiek implicitly, tā nav apzināta izvēle uz to visu fokusēties.

tad kad cilvēkiem rāda negatīvas, baisas bildes tik īsu brīdi un backwards maskētes, ka viņi cosnciously tās neuztver, lieliem neirotiķiem ļoti aktivizējas amigdala (kuras galvenais uzdevums ir threat detection), bet ne-neirotiķiem ne silts ne auksts. turklāt lai arī viņi nezina ko redzēja, lieliem neirotiķiem pastiprināti izdalās sviedri un pēc tādām prezentācijām, bet ne-neirotiķiem atkal, ne silts ne auksts.

neirotisms ir dimensija, kam otrā galā ir emocionāla stabilitāte (zems neirotisms)

lol, bet tev nav taisniiba, jo es ne uz ko nefokuseejos. ir pavisam viegli nefokuseejoties redzeet sliktas lietas, jo visa apkartne ar vinjaam ir tik piesaatinaata, ka cilveeiem ir jabuut retarded lai to neredzeetu. visur ir kaut kada nekartiiba un puteklji un akwardness un nemakuliiba un so on and on and on gan mentaalaas gan materiaalas noziimees. skaistas, tiiras un prieciigas lietas savukart ir tik unikaalas un retas, ka uz taam vajag ljoti sasprindznaati fokuseeties, lai taadas ieraudzitu vai vinju klaatbuutni izbaudiitu ilgaak. SERIOUSLY, what is wrong with you people.
man ir tik nelabi apnicis, ka visi propogandee neeksisteejoshu 'viss ir kaartiibaa' sajuutu.
un tu nora, shitaa man uzbruukot ar to ka esmu mentally challenged ja taa saku, dude........ good luck with that ja. bet es nedomaaju, ka tavas psihologjijas graamatas paliidzees tev cope with it, taas ir taas pashas PILLS.

dude. es tev neuzbrūku nekādā veidā, es pati esmu ļoti neirotiska.. varbūt tam vārdam ir slikta pieskaņa, bet neirotisms nav tas pats kas mentally challenged, jo tā neirotisms ir tikai viena no personības dimensijām no šejienes http://en.wikipedia.org/wiki/Big_Five_personality_traits

neviens nenoliedz, ka ar pasauli kaut kas nav kārtībā, precīzāk cilvēkiem, bet tavs skats ir biased, jo zemiem neirotiķiem ir tāds prikols, ka viņi threatening informācijas vienkārši avoido. un arī, tīri automātiski, nevis kā in denial. mēs savukārt no viņas nespējam disengagot. tas ir līdzīgi kā mēs sastaptu plēsīgu dzīvnieku - lieli neirotiķi būtu tie, kas sastingtu ieplēstu acis un kādu laiku nevarētu aizbēgt.

kamon trust me, es esmu pavadījusi pēdējos mēnešus zubroties šitās lietas un lasot pētījumus.

man taa tikuntaa shkjiet kaut kaada propogandiska sazveerestiiba, ka realitaates adekvaatu uztvershanu cilveekiem sauc par neirotismu, to visticamaak izdomaaja illuminati

tas, kas ir un kas nav adekvāta realitātes uztveršanu nav viennozīmīgi, vispār nav nosakāms, ja. kas vispār ir realitāte, mums tāpat tiek tikai tie uztvērumi, tāpēc nav iespējams teikt, ka viens vai otrs realitētes uztvērums ir adekvāts un cits nav. es nedomāju, ka es vai nora, vai vēl kāds cits redz realitāti "pareizāk" vai "nepareizāk" kā Tu, jo visi uztvērumi ir tikai interpretācija un NEVIENAM no mums nav pieejas kaut kādai "objektīvajai realitātei". fenomenolõģija, bļe. vienu interpretēšanas veidu sauc par neirotismu, citu par kaut ko citu, bet nevienam nav tiesību teikt, ka kāds no šiem variantiem ir pareizāks. var izmantot visādus kritērijus, piemēram, "es acīmredzami jūtos labāk nekā tu" vai arī "manam redzējumam piekrīt tādi un tādi cilvēki", vai arī "a man šitā patīk", bet nevar teikt, ka viena interpretācija ir adekvāta un cita - nav. jo tam nav nekāda pamatojuma, nekādu pierādījumu, izņemot interpretācijas.

mani diezgan kaitina apgalvojums, ka nav VIENA objektiiva realitaate, jo vinja ir. vinja nav 100%iiga, bet ir un ja taadas nebuutu, tad nebuut nemaz iespeejama vinjas interpretaacija.
es nezinu vai tas ir tas ko tu domaaji, bet mans point ir, ka lielaakaa dalja realitaates visiem ir vienaada, pukjes ir skaistas, uudens ir slapjsh, taadas lietas, ko nevar reaali interpreteet citaadaak, kas nieciigam minimumam shkjitiis varbuut tikai pavisam citaadaakas. un par to es arii runaaju, sakot, ka daudz kas ir slikti un to nevar nepamaniit.
un man nepatiik doma (kaa man shkjiet kaa tas ir domaats par neirotikjiem) ka ja tu redzi sliktas lietas apkaart pasaulee (un vinju ir tik daudz!) un vinjaam pieveers uzmaniibu tad tu esi neirotikjis, bet ja tu vinjas ignoree un vinjas tev ir daudzmaz vienaldziigas tad tu esi veseliigs cilveeks.
es biezhi pati sev liekos kaa kaut kaada liekuliiga lose, bet nu es nevaru priecaaties, ja zinu, ka maniem tuviniekiem vai pat sveshiem cilveekiem un pashai maatei zemei kaads dara paari. thats all

saskatiit sliktas lietas sanaak gluzhi dabiski, njemot veeraa, ka vinjas ir daudz vairaak un domineejoshaakas par labajaam. pat labaas lietas biezhi ir sliktas.
es uzskatu ka lielaakaa dalja pasaules cilveeku ir nelaimiigi, un nelaimiiba neizpauzhas raudaashanaa vai depresijaa, tam ir daudzas dimensijas.
veel es uzskatu, ka prieks un laime nepakljaujas matemaatiskai logjikai un vinju nevajag ne ar ko saliidzinaat, es domaaju, ka taapat arii kameer liidzpastaav sliktaas lietas, tikmeer cilveeku praati nemaz negribees pienjemt pilniigu prieciigumu, jo tas nebuus dabsiki.
bet es nedomaaju, ka tu vareetu liidz galam to saprast, jo manupraat tu dabiski automaatiski meklee visur kaut ko labu, un tas labais izsleedz slikto, taapat kaa lielaakaa dalja cilveeku, kameer notiek kaut kas labs, piever acis uz visu slikto kas notiek pasaulee un pashu dziivees, es to fiziski nespeeju.

cilvēkiem nekas, izņemot fizioloģiskos procesus, nenotiek "dabiski automātiski". pasakot, ka kaut kas ir dabiski, visbiežāk tas nozīmē, ka tas ir ļoti rūpīgi sociāli konstruēts koncepts - piemēram, nukleārā ģimene tiek šādi "dabiskota", lai gan praktiski nekur pasaulē tā pati no sevis nav vēsturiski pastāvējusi, un ir uzkonstruēta industrializācijas rezultātā, lai optimizētu cilvēku sabāšanu daudzdzīvokļu mājās, kas nodrošinātu tieši nepieciešamo darbaspēku vajadzīgajā vietā. es pilnīgi noteikti nepiekrītu arī Tavam apgalvojumam, ka "tu dabiski automaatiski meklee visur kaut ko labu, un tas labais izsleedz slikto". tā nav. pirmkārt, kā jau iepriekš minēju, nekas tāds nenotiek "dabiski automātiski", ir jāstrādā ar sevi, lai uzturētu līdzsvaru, otrkārt, es nenoliedzu slikto lietu esamību, kā jau iepriekš minēju - neuzskatu, ka ir iespējama eksistence, kurā būtu "tikai labi" vai "tikai slikti". es uzskatu, ka dzīvoju visnotaļ harmonijā, redzot gan labo, gan slikto, darot, cik ir manos spēkos, lai būtu tieši tik daudz labā, lai es nejustos nelaimīga.

bet tad kas ir tas, kam jānotiek, lai Tu nebūtu nelaimīga? visai pasaulei jāņem un jāmainās, izdzēšot visu slikto?

dude.., man nepatiik viss social system and policies, un tas ko es rakstu te ir tikai manas paaaardomas. tu doma ka es neapzinos, ka taa ir mana probleema ka man vinjas nepatiik?, un tu doma, ka es savaa vecumaa veel loloju naivas un beernishkjiigas demands, ka pasalei ir jaamainas, lai man buutu labi?
ja arii taa izklausaas, kad uzrakstu tad taa ir seeriiga ironija tas arii viss

es nedomāju, ka Tu neapzinies! es tikai gribu zināt, kam Tavuprāt būtu jānotiek. kas ir tas, ko Tu gaidi, kas padarīs Tevi laimīgu.

well tas nav nekas reaals, mani padariis laimiigu tikai galeeja utopija:) liidz tam es vienmeer atradiishu kaut ko par ko suudzeeties.

žēl, ka tā.
ka sūdzēšanāslietu esamība pilnībā izslēdz laimīguma iespēju. es ceru, ka Tu kādābrīdī nākotnē pārdomāsi ^^