cilvēkiem nekas, izņemot fizioloģiskos procesus, nenotiek "dabiski automātiski". pasakot, ka kaut kas ir dabiski, visbiežāk tas nozīmē, ka tas ir ļoti rūpīgi sociāli konstruēts koncepts - piemēram, nukleārā ģimene tiek šādi "dabiskota", lai gan praktiski nekur pasaulē tā pati no sevis nav vēsturiski pastāvējusi, un ir uzkonstruēta industrializācijas rezultātā, lai optimizētu cilvēku sabāšanu daudzdzīvokļu mājās, kas nodrošinātu tieši nepieciešamo darbaspēku vajadzīgajā vietā. es pilnīgi noteikti nepiekrītu arī Tavam apgalvojumam, ka "tu dabiski automaatiski meklee visur kaut ko labu, un tas labais izsleedz slikto". tā nav. pirmkārt, kā jau iepriekš minēju, nekas tāds nenotiek "dabiski automātiski", ir jāstrādā ar sevi, lai uzturētu līdzsvaru, otrkārt, es nenoliedzu slikto lietu esamību, kā jau iepriekš minēju - neuzskatu, ka ir iespējama eksistence, kurā būtu "tikai labi" vai "tikai slikti". es uzskatu, ka dzīvoju visnotaļ harmonijā, redzot gan labo, gan slikto, darot, cik ir manos spēkos, lai būtu tieši tik daudz labā, lai es nejustos nelaimīga.

bet tad kas ir tas, kam jānotiek, lai Tu nebūtu nelaimīga? visai pasaulei jāņem un jāmainās, izdzēšot visu slikto?