07 August 2018 @ 08:50 pm
God, yes or no?  
Ļoti patika JP atbilde par Dievu intervijā Firing Line. So delightfully concise and earnest! As in neviens nevar aptvert vai atbildēt metafiziskus jautājumus, it's not a sound-bite; cilvēks savas nojautas var vien parādīt darbos; ka ticība un patiesība atklājas darbībā; it makes sense, jo tikai darbi ir īsti, runas ir mānīga, ķecerīga viela.

As in, Ye shall know them by their fruits. Do men gather grapes of thorns, or figs of thistles? Even so every good tree bringeth forth good fruit; but a corrupt tree bringeth forth evil fruit. A good tree cannot bring forth evil fruit, neither can a corrupt tree bring forth good fruit. Every tree that bringeth not forth good fruit is hewn down, and cast into the fire. Wherefore by their fruits ye shall know them.

Vai viņš ar to domāja, ka Dieva esamība vai neesamība atklājas darbībā? Ka cilvēks pierāda Dievu ar labu darbu? Un kas ir slikts darbs? Kā parasti man apziņā virmo un vērpjās nojausmas un epifānijas, kuras man nepietiek spēciņa notvert. Bet pladies Dievam mana apziņa darbojas tā, ka pat neietērpjot epifānijas vārdos, es saprotu, ko tās nozīmē un varu tās darīt pasaulē, varbūt pat labāk.

Vēl man šodien patika C. S Lewis teiktais: If you look for truth, you may find comfort; if you look for comfort you will find despair. Tas precīzi atspoguļo manu dinamiku un dinamiku pie citiem nelaimes putniem, ko esmu novērojusi. Liktenīgajā brīdī izšķiroties par ērto, "drošo" variantu, kā pēc pulksteņa savos aukstasinīgajos žokļos sagrābj izmisums. Ērts ir ceļš uz elli, ērkšķains uz mīlestību, patiesību, Dievu. Ja cilvēks cauri viltota komforta kārdinājumam spēj saredzēt patiesību un pie tās iet, tad tas ir transcendentāls, dziļš dvēseles miers. Man ir tik žēl visu nelaimes salijušo putnu, kas nekādi nespēj izķepuroties no komforta lipīgās, tumšās darvas. Es gribu viņus mātišķi izcelt no darvas, nomazgāt ar sidraba avota ūdentiņu un apzeltīt viņu spārnus ar drosmes puteksnīšiem, lai tie krāšņi un vareni aizlidotu pretim patiesības saulei, darvas purvus atstājot tālu līdz tie izgaist uz mūžiem. Bet es pati pagaidām knapi tikai knābi turu virs melnās žļurgas.
 
 
( Post a new comment )
ctulhu[info]ctulhu on August 8th, 2018 - 10:51 pm
OK, ja tu domā kaut ko citu (tādu kas nepaiet zem manis dotās definīcijas) tad iedod savu definīciju - rezultātā vismaz ir skaidrs par ko kurš runā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 8th, 2018 - 10:59 pm
Man pašai ir sajūta, ka līdz ko es mēģinu nodefinēt "savu" Dievu tas izklausās pēc kaut kā stulba un infantīla. Bet es nepadošos, jo lai arī nespēju to nodefinēt, pēc manas actual, ontoloģiskās pieredzes tas ir. Bet, jā, mani tik ļoti neinteresē Dieva nodefinēšana (ņemot vērā, ka tas būtībā ir neiespējami ar cilvēka prātu, kas ir pakļauts visāda veida aprobežotībai), bet gan Dieva izpausmju vērošana un aprakstīšana. Respektīvi, tā pati Bībele, vai Junga psiholoģija, vai kvantu fizika vai pat vienkāršas dabaszinātnes, manā skatījumā atklāj daudz ko par Dievu, iņemot kas tas ir. Tad es ar savu prātu aizpildu nezināmos laikumus, bet tad arī uzreiz redzu, cik bērnešķīgi un vāji to daru. Tāpēc arī būtībā, man nav nekas pretī ja manu pasaules uzskatu sauc par stulbu un tumsonīgu, jo es tā arī jūtos un daudzreiz piekrītu. Bet tajā pašā laikā, mani nepamet sajūta, ka es esmu uz pareizā ceļa, un ka visa noliegšana, noreducēšana, vienkāršošana jūtas vēl tumsonīgāk un galvenais krasi neautentiski. Un pat ja es beigās kļūdīšos, who cares, es tāpat būšu mirusi!
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on August 8th, 2018 - 11:01 pm
Man vienmēr ir interesējis kas ir tā ontoloģiskā pieredze, kura liek šādu hipotēzi izvirzīt. Vai tā ir aprakstāma, varbūt aprakstāma tuvināti. Es jautāju tāpēc ka man šādas pieredzes nav un ir interesanti saprast tās cēloņus.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 8th, 2018 - 11:21 pm
Tas ir, manuprāt, pats galvenais jautājums. Man šķiet neviens ticīgais, atklāti nevar pagalvot, ka 100% zina, kad pieredz Dieva ietekmi savā dzīvē. Tā būtībā ir sajūta. Un es pagaidām neredzu veidu, kā cilvēks var diferenciēt sajūtas sevī; nošķirt - tas esmu es, a šis točna ir Dievs. Un notikumi dzīvē - šis ir mans nopelns, bet šis točna bija Dievs. Un kamēr šīs sajūtas un notikumus nevarēs uzskatāmi nošķirt un demosntrēt, tādējādi pierādīt, tikmēr arī nevarēs pierādīt Dievu, man šķiet.

Es senāk diskutēju ar vienu cilvēku, kurš teica, ka konkrēti zina Dieva klātbūtni, bet es dusmīgi un spītīgi un sašutusi apgalvoju, ka priekš manis nekas tāds neeksistē, ka esmu tikai es un mans prāts un tur nekā cita nav. Bet gadu gaitā ik pa laikam ir notiek kas tāds, vai es jūtu ko tādu, kas izraisa tādu singularity momentu apziņā, kad es varu apgalvot, ka ir notikusi iejaukšanās, ko es pati neizraisīju. Nu un vēl man bija dīvaina nonduality pieredze metro, par ko ja interesē var palasīt internetā.

Bet again, tagad tu redzi, ka Dievs balstās uz plikām cilvēka sajūtām, tas nav nekas pierādāms, man šķiet, un tieši tāpēc izklausās tik naivi un muļķīgi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on August 8th, 2018 - 11:27 pm
Nu jā, ar sajūtām ir tā problēma, ko apzīmē kā novērotāja iekšējos procesus vai instrumentālās kļūdas vai aparatūras trokšņus (šajā gadījumā aparatūra ir sajūtošā cilvēka smadzenes). Ir daudz stāstu par visādām dīvainām pieredzēm, tas pats Kastaņeda sastāv no pieredzes atstāstiem, ir t.s. NDE jeb klīniskās nāves pieredzes, ir pieredzes ārkārtas situācijās utt. Lieta ir tāda, ka faktiski visas šādas p[ieredzes var izraisīt kontrolēti iedarbojoties uz smadzenēm ar skābekļa badu, ar dažādām vielām, ar magnētiskiem laukiem. Var saprast, kas tieši smadzenēs notiek citādi. Tas ir tāpat kā ja pie vecā televizora ar kineskopu pielika magnētu, uz ekrāna radās krāsaini plankumi. Ne jau tāpēc ka tādi bija tur kur filmēja. Tāpēc ka staru ceļš kineskopā mainījās.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 8th, 2018 - 11:43 pm
Exactly. So ticība būtībā ir intuitīva izvēle. Tāpēc es arī neatbalstu uzspiedējus un fanātus.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]krishjaanis2 on August 9th, 2018 - 01:26 am
Ticīgajiem viss ir Dieva dāvāts. Piemēram, pat iekšpasaules līmenī ticīgais tiešām atsakās nošķirt sevi no Dieva - katra laba doma, tāpat kā every good and every perfect gift comes from the above, from the Father of Lights.
Tikai, ja tur parādās duļķi, ticīgais uzreiz konstatē, ka tas ir viņš pats, kas bloķē Dieva doto.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 9th, 2018 - 07:26 pm
Jā par pēdējo teikumu especially! Dzīvot tiešām sanāk pieņemt Dieva dāvanas un nestāties tām ceļā, kā saki - nebloķēt ar sava prāta duļķiem. To ir jāiemanās darīt, un jāiemanās atpazīt dāvanas, neptumšojot to dažkārt īpatnējo būtību ar sava prāta pātariem. Tāpēc mani interesē tādi cilvēki, piemēram, kā ctulhu, jo atpazīstu viņos sevi mazliet. As in, to stāvokli, kad prāts ar sevi ir tik piesātinājies, ka tiešām nevar apjēgt, kas ir Dievs, kur viņu meklēt un kā sajust, ka visādās grāmatās ja nu viņš tiešām nav, a kur tad vēl citur; tad jau viss ir apmāns un ilūzijas. Bet varbūt viņa interese ir ķecerīga. Lai arī manā pieredzē, pat ķecerīgā interesē ir daļa patiesības; un tad viss atkarīgs no Dieva žēlastības.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on August 10th, 2018 - 12:54 am
Man savukārt ir ļoti grūti iekāpt ctulhu ādā, jo es gluži vienkārši nespēju iedomāties, nedz atcerēties nevienu brīdi savā dzīvē, kad man vārds un jēdziens "Dievs" būtu sagādājis problēmas. Dievs man ir gluži kā basic fact of life, kaut kas pašsaprotams un paševidents, drīzāk lielais jautājums savulaik ir bijis, kāds viņš ir. Varbūt tas korelē ar to, ka nekad neesmu diez ko pārvērtējis cilvēka kā būtnes spējas kaut ko vispār apjēgt, paveikt, sasniegt utt. Ak, tad cilvēki nolaidās uz Mēness un izgudroja kompi? Nu un? Ja reiz kāds uz to visu ir spējīgs pateikt tik vienkāršu, bet atbruņojošu frāzi "nu un?", tad jau paševidentie "sasniegumi" savā stingrībā un evidencē sabrūk kā kāršu namiņš. "Mēs varam paši tehnoloģiski sasniegt nemirstību!!" - nu un?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 10th, 2018 - 05:48 pm
Wow, tu nekad neesi bijis tajā vietā, kur nav Dieva? Lucky you.. Es tādus cilvēkus kā ctulhu, savukārt ļoti labi izprotu, viņi vienkārši uzticas tam, ko redz un piedzīvo. Man vienkārši paveicās, ka Dievs pats parādījās, bet citiem viņs vienkārši neparādās; un manuprāt, tikai tāda ticība, kas balstās uz pieredzi ir patiesa, tāpēc saprotu, ka cilvēki var neizvēlēties ticēt akli.
(Reply) (Parent) (Link)