Jā par pēdējo teikumu especially! Dzīvot tiešām sanāk pieņemt Dieva dāvanas un nestāties tām ceļā, kā saki - nebloķēt ar sava prāta duļķiem. To ir jāiemanās darīt, un jāiemanās atpazīt dāvanas, neptumšojot to dažkārt īpatnējo būtību ar sava prāta pātariem. Tāpēc mani interesē tādi cilvēki, piemēram, kā ctulhu, jo atpazīstu viņos sevi mazliet. As in, to stāvokli, kad prāts ar sevi ir tik piesātinājies, ka tiešām nevar apjēgt, kas ir Dievs, kur viņu meklēt un kā sajust, ka visādās grāmatās ja nu viņš tiešām nav, a kur tad vēl citur; tad jau viss ir apmāns un ilūzijas. Bet varbūt viņa interese ir ķecerīga. Lai arī manā pieredzē, pat ķecerīgā interesē ir daļa patiesības; un tad viss atkarīgs no Dieva žēlastības.