Man savukārt ir ļoti grūti iekāpt ctulhu ādā, jo es gluži vienkārši nespēju iedomāties, nedz atcerēties nevienu brīdi savā dzīvē, kad man vārds un jēdziens "Dievs" būtu sagādājis problēmas. Dievs man ir gluži kā basic fact of life, kaut kas pašsaprotams un paševidents, drīzāk lielais jautājums savulaik ir bijis, kāds viņš ir. Varbūt tas korelē ar to, ka nekad neesmu diez ko pārvērtējis cilvēka kā būtnes spējas kaut ko vispār apjēgt, paveikt, sasniegt utt. Ak, tad cilvēki nolaidās uz Mēness un izgudroja kompi? Nu un? Ja reiz kāds uz to visu ir spējīgs pateikt tik vienkāršu, bet atbruņojošu frāzi "nu un?", tad jau paševidentie "sasniegumi" savā stingrībā un evidencē sabrūk kā kāršu namiņš. "Mēs varam paši tehnoloģiski sasniegt nemirstību!!" - nu un?