---
Trīs atziņas, ko šodien sagribējās paust Cibai.

* Izlasīju Līvas Martas Rozes "Struktūras". Uh, cik jaudīgs skuķis! Es pilnīgi varu iedomāties, kā mēs visi viņu dievinātu un vēlētos būt viņas kompānijā, kad 90-tajos dzīvojāmies pa Veldzi un "Pulkvedi", un centāmies pavilkties uz visu, kas ir lepns, gudrs un lecīgs. Karoče, man tagad ir jauna mīļākā dzejniece.

* Vai es vienīgais pamanīju, kādu simbolisko slodzi iemieso fakts, ka dienās, kad Alvis Hermanis izdaudzināja ziņu, ka Latvija beidzot ir statistiski pēdējā Eiropas Savienībā, Rīgas Zoo piedzima sliņķis?

* Sapratu, ka visu mūžu, pat tad, kad cilvēks jau izaug no jaunībai raksturīgās vēlmes pēc fanošanas, esmu elka statusā turējis divus kungus. Viņi abi ir ļoti atšķirīgi raksturā un radošajā darbībā, un var teikt, ka par elkiem arī abus turu diezgan atšķirīgu iemeslu dēļ. Tie ir Igijs Pops un Leonards Koens. Nu lūk, un viņi abi ir kniebušies ar Niko.