Govju lietas
"Melnais piens" ir objektīvi švakāks par "Ziedoni un visumu". To jau var redzēt arī no kopējās publikas reakcijas gan izrādes laikā gan pēc tās.

Tā kā esmu redzējis visas Alvja mozaīk-izrādes jau no "Pojezd Prizrok" un "Tālāk" laikiem, tad esmu pieradis, ka tās dažreiz var neizdoties gana spēcīgas, tāpēc tādu dzelžainu kopēju slēdzienu, ka "Piens" ir izgāšanās, nebūt nevēlos teikt.

Albioni gan bija nevietā. Izskatās, ka Alvi vienkārši tik ļoti aizkustina tas skaņdarbs, ka par visu varīti kaut kad kaut kur gribējies to iemuhļīt.

Tīsenkopfam par to, ka nevajag rādīt, ka lauki ir tikai černuha, nepiekrītu. Tas ir apmēram tikpat vienkāršoti dialektisks Hermaņa traktējums kā iepriekšējā ierakstā minētā kunga secinājums - "Ziedonī un visumā" ņirgājas par Ziedoni. Man pēc "Piena" noskatīšanās neradās sajūta, ka galvenais vēstījums ir - lauki mums pilnīgā pakaļā. Alvis tak visu to ņem daudzslāņaināk un filigrānāk. Iespējams, tāpēc, ka atšķirībā no Tīsenkopfa kunga, neesmu pilsētnieks un zinu, ka bez izmirstošiem, vientuļu vecīšu apdzīvotiem pagastiem, pastāv lielās un vidējās saimniecības, kas piena naudās apgroza desmitiem štukas gadā. Tā ir objektīva realitāte un man ne prātā nenāk paģērēt no režisoriem, lai to attēlo uz skatuves. Nav tak kolhozu laiki, kad mākslai jābūt pozitīvi pacilātai.

Un visbeidzot. Jēziņ, cik tā Krūze ir sūdīga aktrise! Viņa tā lec laukā no pārējo super-profesionālo dāmu līmeņa. Mēs ar draudzenīti pēc izrādes spriedām, ka Alvim vajag Krūzi aizsūtīt spēlēt uz Nacionālo. Visiem būs labāk. Cilvēkiem nebūs iespēja izdarīt pikantus, ļaunus secinājumus, kāpēc šī dāma ir JRT ansamblī.