meness_berns (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} meness_berns) rakstīja,@ 2016-05-30 10:40:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
---
"Meistars un Margarita", VDT
Vāja izrāde. Pačakarēja manu gadiem izveidoto pārliecību, ka VDT aiz JRT ir otrais dižais, kam pārējie netiek tuvumā. (It īpaši otrajā cēlienā) aktieri spēlēja tik diletantiski, ka tas pat nebija "gaviezes kultūras nams", tas bija jau "gaviezes žetonu vakars". Nesaprotu to Vānes kultu, man nekad nav licies, ka viņa māk aktiermākslu, arī slavenajā "Raudupietē" ne, bet nu šoreiz bija izcili bēdīgi. Martinsons līdz šim likās ļoti labs, bet te pēkšņi viņš tik ļoti netika galā ar tēlu, ka es pat palaidu garām "pravdu govoritj ļegko i prosto", jo tur aiz šausmām nevarēja sekot līdzi domai. Tad tur ir tāds Neimanis, kas Begemotu spēlēja, to vispār vajag noraidīt no skatuves līdz mūža beigām. (Ja citā gadījumā es būtu skaļi raudājis, ka, īsinot materiālu, izņemta prīmusa labošana, tad šoreiz tas bija ļoti labi, jo no šī aktiera mutes tādus svētus vārdus negribētos dzirdēt.) Un tad bija viens, kuru neatpazinu, kurš vienā epizodē (slavenajā "otrā svaiguma stores", starp citu) spēlēja varietē teātra bufetnieku – nu apmēram tikpat tizli, kā Reinis ar Upenieku TV6 anekdošu šovā. Un jaunā Znotiņa izvēle Volandam neattaisnojas, neattaisnojas, neattaisnojas.
Un nu par labo. Gaismas bija jauki risinātas (bet... nu, nu, ķerieties vien pie M&M iestudēšanas, Kapustins pagalam; zīmīgi, ka lāsts turpinās), Lasmanis kā Poncijs Pilāts bija lielisks, un ļoti labi bija tas, ka režisore nebija mēģinājusi sačakarēt sižetu ar kaut kādiem varen simboliskiem pašas papildinājumiem. Līdz ar to daudz ko izglāba pats stāsts, kuru, protams, vienmēr ir tīksmi baudīt, (un pie sevis purpināt līdzi katru nākamo citātu) jebkurā izpildījumā.
===
Savukārt piektdien un sestdien bijām ar 7.b ekskursijā Rīga-Valga-Vīlande-Pērnava-Ainaži-Rīga. Par spīti uzburtajai piesardzībai, ka nāksies cīnīties ar mežoņu baru, kas dzers, demolēs un mīcīsies pa krūmiem, izrādās, ka jaunieši mūsdienās tomēr lielos vilcienos ir gana rāmi. Un tādējādi ir nopelnījuši ekskursiju arī nākamajā pavasarī. Vislieliskākā ir Ainažu jūrskolas pārvaldniece, kas spēj nogurušu pusaudžu baru (kuri pirms tam dīkuši "nafig mums vispār šo vajag") uz pusstundu aizraut tā, ka visi klusi un aizrautīgi klausās par 19. gadsimta burukuģu kapteiņu gaitām.
"Meistars un Margarita", VDT
Vāja izrāde. Pačakarēja manu gadiem izveidoto pārliecību, ka VDT aiz JRT ir otrais dižais, kam pārējie netiek tuvumā. (It īpaši otrajā cēlienā) aktieri spēlēja tik diletantiski, ka tas pat nebija "gaviezes kultūras nams", tas bija jau "gaviezes žetonu vakars". Nesaprotu to Vānes kultu, man nekad nav licies, ka viņa māk aktiermākslu, arī slavenajā "Raudupietē" ne, bet nu šoreiz bija izcili bēdīgi. Martinsons līdz šim likās ļoti labs, bet te pēkšņi viņš tik ļoti netika galā ar tēlu, ka es pat palaidu garām "pravdu govoritj ļegko i prosto", jo tur aiz šausmām nevarēja sekot līdzi domai. Tad tur ir tāds Neimanis, kas Begemotu spēlēja, to vispār vajag noraidīt no skatuves līdz mūža beigām. (Ja citā gadījumā es būtu skaļi raudājis, ka, īsinot materiālu, izņemta prīmusa labošana, tad šoreiz tas bija ļoti labi, jo no šī aktiera mutes tādus svētus vārdus negribētos dzirdēt.) Un tad bija viens, kuru neatpazinu, kurš vienā epizodē (slavenajā "otrā svaiguma stores", starp citu) spēlēja varietē teātra bufetnieku – nu apmēram tikpat tizli, kā Reinis ar Upenieku TV6 anekdošu šovā. Un jaunā Znotiņa izvēle Volandam neattaisnojas, neattaisnojas, neattaisnojas.
Un nu par labo. Gaismas bija jauki risinātas (bet... nu, nu, ķerieties vien pie M&M iestudēšanas, Kapustins pagalam; zīmīgi, ka lāsts turpinās), Lasmanis kā Poncijs Pilāts bija lielisks, un ļoti labi bija tas, ka režisore nebija mēģinājusi sačakarēt sižetu ar kaut kādiem varen simboliskiem pašas papildinājumiem. Līdz ar to daudz ko izglāba pats stāsts, kuru, protams, vienmēr ir tīksmi baudīt, (un pie sevis purpināt līdzi katru nākamo citātu) jebkurā izpildījumā.
===
Savukārt piektdien un sestdien bijām ar 7.b ekskursijā Rīga-Valga-Vīlande-Pērnava-Ainaži-Rīga. Par spīti uzburtajai piesardzībai, ka nāksies cīnīties ar mežoņu baru, kas dzers, demolēs un mīcīsies pa krūmiem, izrādās, ka jaunieši mūsdienās tomēr lielos vilcienos ir gana rāmi. Un tādējādi ir nopelnījuši ekskursiju arī nākamajā pavasarī. Vislieliskākā ir Ainažu jūrskolas pārvaldniece, kas spēj nogurušu pusaudžu baru (kuri pirms tam dīkuši "nafig mums vispār šo vajag") uz pusstundu aizraut tā, ka visi klusi un aizrautīgi klausās par 19. gadsimta burukuģu kapteiņu gaitām.
