Īsumā par galveno
Līdzko pērnās desmitgades sākumā tika ieviesta brīvās deklarēšanās sistēma, nodeklarējos Padures pagastā, un, šķiet, kļuvu par vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem, domāju, ka kādu bērnudārza auklīti vai pavāri gan jau ka uzturēju. Arī attieksme no vietvaras bija ļoti cienīga. Ceļš vienmēr tika laicīgi izšķūrēts un gandrīz nekad nesanāca palikt ieputinātam 3 kilometru attālumā no tuvākā krustojuma, kur sākas valsts ceļu uzturētāja kompetence. Kopš mans IIN nu iet Kuldīgas novada kopkasē, nekas nav mainījies uz ļauno pusi, vietvaras attieksme joprojām ir ļoti mīlīga. Protams, kopš tās deklarēšanās ~90% sava dzīveslaika pavadu zagļu un korumpantu pārvaldītajā ūdensgalvaspilsētā (izņemot 2009./2010.gada ziemu, kad sēdēju deklarētajā dzīvesvietā un rakstīju disertāciju). Paldies Dieviņam, bet nav tik spiedīgi apstākļi, lai kāds štrunta mērelis vai vicemērelis varētu mani piespiest mainīt nostāju tikai tāpēc, lai ģimenes budžetā būtu ietaupījums uz trolejbusu izmantošanas rēķina.