konservbūšana
diemžēl galīgi nesanāk šeit ierakstīt, jā. ļoti ceru, ka kaut kad (cerams ka drīz) tomēr iemācīšos uzburt laiku arī internetamā kopum un šejienei konkrēti arī.
daudzus jo daudzus gadus konservēšana bija likusi man mieru. unlabikatā. bet šogad. šogad padodos konservēšanas garam arī es. nesen, kad nebija kur likt plūmes, uzvārīju dažas burciņas plūmju ievārījuma (no tā sanāk burrvīgs deserts, kuru es vēlos ielikt arī šeit, bet pagaidām galīgi nesanāk laika). tagad nav kur likt ābolus un esmu uzvārījusi ābolu biezeni. tik, cik bija burciņu, bet bija gaužām maz. es arī kaut kad pakļāvos vīrieša retorikai par tēmu, ka burkas nekad nevienam nav vajadzīgas un jāmet ārā. tagad nāksies pirkt tās veikalā, hāhāhā.
nezinu, cik labi/ilgi tas biezenis glabāsies, bet garšo gaužām labi (mizotu ābolu šķēlītes bez serdēm ar ne pārāk daudz ūdens savārīt, pievienot kondensēto pienu ar cukuru, pavārīt vēl, izslēgt, burciņas, nomnom).
vēl plānā ir iemēģināt ābolu/citrusaugļu ievārījumu un pāris ābolkūkas. ceru, ka pietiks tam laika. mums te dārzā vispār ir labi jo labi āboli, tie, kam garšo paskābs, ir sajūsmā.
ja jums ir kāds labs ieteikums par tēmu "kā utilizēt ābolus" (par krāsnī ceptiem āboliem es zinu), lūdzu padalieties.