par omletēm
Omletes, olu kulteņi un olas kā tādas ir viens no ēdieniem, ko prot pagatavot katrs, kurš kaut cik māk gatavot. Respektīvi, katrs zina kā labāk pagatavojama omlete, kā labāk uzcepjamas olas un kā tās labāk izvārīt.
Bērnībā, kad man bija kādi 9 gadi, mūsu ģimeni (2 pieaugušie un 3 bērni) pievarēja vēdergripa. Visi sēdējām mājās un slimojām. Katru rītu tajā laikā mamma vārīja olas. Nezinu, kādēļ. Varbūt olu bija daudz, cita ne pārāk, varbūt slimam organismam pietrūka izdomas.
Rezultāts tam bija viens. Es personīgi uz olām nevarēju skatīties kādus 8 gadus. Tad, lēnlēnām, atkal sāku pavilkties uz šo kulinārijas jomu, ja to tā var nosaukt.
Lai vai kā, tas bija sen un, kā saka, vairs nav taisnība. Vienīgās sekas, ko izjūtu joprojām ir, ka negribās olas pārāk bieži un konkrētajā laika posmā visticamāk būs viens veids, kādā esmu ar mieru tās gatavot/ēst.

Šobrīd esmu nonākusi pārlocīto omlešu fāzē.

2 olas
mazliet piena
sāls/pipari
pildījums var būt jebkāds.
es ņēmu ceptus sīpolus, sakapātus lapu redīsus un mazliet siera, tikpat labi var tomātus vai jebko citu.

apcep pildījumu, ja vajadzīgs, noliek malā
sakuļ olas ar dažām ēdamkarotēm piena un garšvielām, līdz sāk veidoties putas
lej uz sakarsētas pannas un cep zem vāka uz vidējas uguns dažas minūtes, līdz augša ir gatava.
samazina uguni, uz vienas puses uzliek pildījumu un pārlokot apsedz ar otru pusi.
izslēdz uguni.
ja izmantots kūstošs siers, tad bez uguns patur pārlocītu uz pannas kādu minūti, lai siers izkūst.
liek uz šķīvja, ēd siltu.

jāpiebilst, ka pagatavota tādā veidā omlete ar dažām izmaiņām sanāk viena no tipiskajām provansas virtuves omletēm. nosaukumu gan šobrīd neatceros.
bet ja vakarā vienā sīpolā iespiež krustnagliņu un aplej to ar ābolu vai vīna etiķa/ūdens maisījumu un atstāj uz nakti, bet no rīta sīpolu sagriež un apcep un liek augstāk aprakstītajā olas plācenī, vai nu pārlokot uz pusēm, vai satinot trubiņā, tad sanāk šī pati senā recepte :)