par omletēm Omletes, olu kulteņi un olas kā tādas ir viens no ēdieniem, ko prot pagatavot katrs, kurš kaut cik māk gatavot. Respektīvi, katrs zina kā labāk pagatavojama omlete, kā labāk uzcepjamas olas un kā tās labāk izvārīt.
Bērnībā, kad man bija kādi 9 gadi, mūsu ģimeni (2 pieaugušie un 3 bērni) pievarēja vēdergripa. Visi sēdējām mājās un slimojām. Katru rītu tajā laikā mamma vārīja olas. Nezinu, kādēļ. Varbūt olu bija daudz, cita ne pārāk, varbūt slimam organismam pietrūka izdomas.
Rezultāts tam bija viens. Es personīgi uz olām nevarēju skatīties kādus 8 gadus. Tad, lēnlēnām, atkal sāku pavilkties uz šo kulinārijas jomu, ja to tā var nosaukt.
Lai vai kā, tas bija sen un, kā saka, vairs nav taisnība. Vienīgās sekas, ko izjūtu joprojām ir, ka negribās olas pārāk bieži un konkrētajā laika posmā visticamāk būs viens veids, kādā esmu ar mieru tās gatavot/ēst.
Šobrīd esmu nonākusi pārlocīto omlešu fāzē.
( tātad )