Ienāca prātā, ka mani vecāki ir tā paaudze, kuri piedzīvoja iespēju redzēt kā nestrādā ne komunisms, ne kapitālisms, izbaudot to uz savas ādas.
Es biju pārāk sīka, lai atcerētos komunisma daļu. Es neatceros neko par Latvijas ceļu*, par barikādēm un par Latvijas neatkarības iegūšanu es atceros tikai to, ka, skatījāmies TV un tante teica "tagad Gorbačovs Jeļcinam kājas bučo", nezinu, kādā sakarā.

*Ar ko es domāju Baltijas ceļu, protams.