Otrais Karaliskā Ontario muzeja apmeklējums
Galvenais gājiena mērķis bija apskatīt mēneša sākumā izstādīto tērpu un aksesuāru ekspozīciju Viva Mexico!
Taču Karaliskais Ontario muzejs ir tik liels, ka šoreiz atklāju vēl pāris zāles, kuras iepriekšējā 4 stundu apmeklējumā biju palaidusi garām, bet par tām - nākamajā ierakstā.

Tātad, Viva Mexico!
- kaut būtu bijis vairāk to tērpu un aksesuāru, jo viss tik kruts un krāsains, un košs!
- ekspozīciju papildina arī dažādi video gan uz ekrāniem, gan planšetēm, kas piestatītas blakus konkrētam objektam.

Pārsvarā visi video rāda vecus tantukus un onkas, jo jaunie ar kaut ko tik milzīgi lielu pacietību prasošu tā īpaši vairs nenodarbojas.

Piemēram, vienā stāstā rāda vecu kundzi, kura tup mājas pagalmā koka pavēnī uz pīteņa, pie koka zara piesiets aužamā meta gals, savukārt otrs gals piesiets ādas jostai, kuru apmet ap dibenu un tad viss tas mets nostiepjas un var sākties aušana un šīm improvizētajām stellēm, no kurām tur ir saiva, vairāki sprunguļi un tad vēl tas lineālam līdzīgais rīks, ar kuru piesit to diegu pie noaustā gabala. Šādi: https://www.travelblog.org/Photos/4063179

Man patika arī tas onka, kura skaistās šalles ir muzeja ekspozīcijā - tāds labsirdīgs un lādzīgs pēc skata, salmu cepuri galvā, bet tā viņa māja - nabadzīga, kas vēl būtu OK, bet pa stūriem, gar sienām visādi hlami sakrauti pēc striktiem haosa principiem.

Tad viens rullītis bija par to, kā iegūst dabiskās krāsas - no margrietiņām, no sūnām, indigo zilais no kaut kādām ogām, kuras (aizmirsu cik dienas) slapjumā marinē, līdz tās pārvēršas pastā, ar kuru pēc tam krāsot vilnu; kā arī - izmanto kādas īpašas kukaiņu sugas mātītes, no kurām iegūst sarkano un, sajaucot ar kādām citām dabiskām vielām - spilgti violetu un kādu nu tur vēl.

Un, vispēdīgais rullītis bija par dzijas krāsošanu, šķeterēšanu un aušanu rūpnieciskākos apjomos, lai gan viss darbs tāpat primitīvs un manuāls, tikai šiem bija arī stelles, apmēram tādas, kuras redzamas Līvānu muzejā.




Neesmu nekāda dižā fotogrāfe, turklāt lielākā daļa ekspozīcijas bija aiz stikla.



Izšuj savu pacietību




Seģene


Krāšņā pērļu blūze


Tradicionālais apmetnis no trijiem uzaustiem gabaliem, jo tās "stelles" no tiem dažiem sprunguļiem, kuras izmanto tradicionālie audēji, neļauj aust platākus gabalus


Te arī var redzēt, ka visi sastiķēti no trim gabaliem


Josta


"Kādi smuki tepiķi" nodomāju es, bet, izlasot informāciju, tiem, izrādās, vidū ir caurums pa kuru izbāzt galvu - šos izmanto meksikāņu vīrieši, kad ar zirgu jāj pieguļā un paliek auksti vai sāk līt - uzmet šitādu greznu seģeni mugurā un skat  - telts zirga mugurā pārvietojas pa rajonu



Šī arī ir vīriešu seģene, tikai to tāpat vien sev aptin, apmet apkārt; šis konkrētais vispār ir bijis ūbermenša darbs - ļoti blīvs audums, turklāt visas tās zirga ēnas, krāsu pārejas - vienkārši kaut kas fantastisks!


Plecu šalle


Tālāk redzami divi paraudziņi, kur meitenes trenējas izšūt konkrētas lietas un konkrētos stilos un pēc tam tas viņām kalpo par paraugu turpmākajā darbā. Un tā vingrināšanās pacietībā ar adatu un diegu sākās pat 8 gadu vecumā.










Pacietības mērs: