Tā kā Toronto notiek nemitīga kultūru svinēšana, apmaiņa, utt., katrs rajons, kurā esam dzīvojuši, atšķiras arī ar savu pārtikas preču piedāvājumu.
Piemēram, tagadējā dislokācijas vieta piedāvā šādus paikas areālus:
1) no mājas pa kreisi ir lielā krievžīdu iela, kur gan ir tikai viens kaut cik jēdzīgs pārtikas veikals, kur pārdod "european food", bet, kad ieiet iekšā, visi runā tikai krieviski un kaltētu voblu dabūt nav problēma. Tāpat arī kūpinātas zivis, kūpinātu speķi, izlejamo/sveramo krējumu biezpienu, kefīru, utt. Par to "european food", kas ir tipisks uzraksts arī citās krievu bodēs (papildus ir arī krievu uzraksti), vienmēr ierēcu. Tu ieej tādā veikalā un sajūties atkal kā bērnībā, kad gāji uz veikalu, kura nosaukums bija "Veikals" un kur par pārdevēju varēji kļūt, ja tev bija nelaipnākās kuces daba.
2) no mājām pa labi es dodos daudz biežāk, lai gan jākāto kādas 20 minūtes (jo 3 dolāri par autobusu maksāt, pff! Tas nekas, ka laukā dubaks, man ir snovborda termoveļa un arī sejas aizsargs īpaši svaigam un lauscīgam laikam), toties tur ir mana iecienītā korejiešu kafene, kur es mēdzu par ietaupītajiem 3 dolāriem iedzert vienīgo normālo kafiju, lai atstindzinātu sasalušās asinis dzīslās. Pēc tam, ir varianti: lielveikals, kur vislabākā sadaļa ir world food, kur es parasti atrodu kādu, teiksim, mērces burku un sameklēju recepšu sadaļu uz burkas etiķetes, jo ja recepti iespējams uzrakstīt uz burkas etiķetes, tas nozīmē to, ka spēšu to pagatavot. Vēl mani ļoti fascinē augļu un dārzeņu nodaļa, kur, kārtējo reizi ieraugot kaut ko jocīgu, vienmēr iedomājos, ka mājās jāieguglē, kastastādsparsūdu, tikai uz vecumu atmiņa tāda kājamminamāka palikusi un es parasti aizmirstu, kas man bija jāguglē. Taču šodien es atcerējos, ka man jāiečeko "breadfruit", jo tas izskatās diezgan inčīgs. Vispār, daudz augļu un jocīgo drāzeņu (es nepārrakstījos) ir no Jamaikas. Piemēram, es nezināju, ka marakuja (pasiflora?), kad noloba mizu, izskatās tā, it kā tur būtu iepildīts pilns ar kurkuļiem - tajā stadijā, kad kurkuļi vēl ir tajā caurspīdīgajā burbulītī. Un lai gan man garšo saldējums ar marakujas garšu, tomēr pašu marakuju šī iemesla dēļ ēst nevaru (bērnībā dzīvoju mājā, pie kuras bija vairāki dīķi un kurkuļu tur bija ļoti daudz). Kādu gabalu tālāk ir visādi turku/irāņu veikali. Viens no tiem ir mans iecienītais gaļas nodaļas dēļ, jo papildus gaļas letēm ir arī skatlogs, kurā karājas aitu/kazu? kautķermeņi. Aitu galvas ar rūpīgi nolobītu ādu ir gaļas vitrīnā, tāpat tur vienreiz bija milzu bļoda piekrauta ar aitu/kazu sēkliniekiem un viens onka palūdza iesvērt divus.