Šīvakara nodarbība bija reāli labā - tikām līdz rāmju krāsošanai, kuru sīči nevarēja vien sagaidīt. Taču pats labākais bija tas, ka vienā brīdī viņi sadomāja taisīt mūzikla paraugstundu un tad pats foršākais puika, Luka, vienkārši nostājās "plāniņa vidū" un sāka dziedāt un dejot kaut kādu tur populāro gabalu no Prince Bel Air (lai vai kas tas arī būtu) un pārējie drīz vien pievienojās, ieskaitot arī Aliju, kura vada šīs nodarbības un kurai es asistēju. Aišibai (tā sauc to vienīgo meiteni bariņā), manuprāt, ir labākā rāmja pamatkrāsa - ļoti skaists lillā tonis, bet tas ir tikai sākums, tur vēl būs arī dzeltenais un rozā un bling-blingi ar.
Reāli superīgs projekts - totāli uzlādē un tās divas stundas paskriet vienkārši nemanot. Rīt atkal tusēšu 4 stundas pa riteņdarbnīcu ar melnu muti, jo sestdienas ir saspringtās dienas, kad ir daudz ļaužu, kuri nāk gūzmām vien ar saviem grabadoriem.

Ā, un vēl rēcīgais moments bija tas, ka gāju uz miskastēm un pēkšņi, kas ta tas - jenots uztupies uz viena konteinera malas un blenž ar savu ļauno aci. Nevar saprast, virsū leks vai pats raustās. Vicinu viņam gar degunpriekšu savu miskastmaisu, bet tas neko, turpina vien sēdēt tālāk. Tikai vēlāk, pēc vairākkārtējas biedēšanas, pieklājības pēc, nedaudz pakāpās augšup pa miskastes vāku, bet tīri tā, lai nodemonstrētu savu ķepiņu veiklību, ne jau lai pa īstam laistos lapās.